Ir interesanti no teorētiskā un praktiskā viedokļa aplūkot Satversmes 84. panta tvērumu. Satversmes 49. panta gadījumā Saeimai lēmumtiesības attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu zināmā mērā ir ierobežotas, jo ir nepieciešama Valsts prezidenta pilnīga piekrišana šādu lēmumprojektu izskatīt Saeimas sēdē. Turklāt Saeimas kārtības ruļļa 31. panta pirmā daļa nosaka arī citas amatpersonas (piemēram, ģenerālprokuroru), ko Saeima ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata. Arī šo amatpersonu apstiprināšana Saeimā bez Valsts prezidenta piekrišanas Satversmes 49. panta apstākļos nav iespējama.

Atlaistās Saeimas laikā 2011. gada 4. oktobrī Valsts prezidents saņēma Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lūgumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci. Minētajā jautājumā normatīvais regulējums nav viennozīmīgs, jo Satversmes tiesas likuma¹ 35. panta pirmā daļa paredz, ka attiecīgo piekrišanu dod Satversmes tiesa, bet Kriminālprocesa likuma² 120. panta otrā daļa noteic, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Latvijas Valsts prezidenta kancelejas atbildes vēstulē tika konstatēts, ka pastāv atšķirīgas šo normu interpretācijas, tostarp tāda, ka attiecīgo piekrišanu dod tikai Satversmes tiesa vai gan Satversmes tiesa, gan Saeima. Ja piekrišana nepieciešama no abām institūcijām, diskutabla var būt secība, kādā abas institūcija dod piekrišanu. Tādējādi Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pauda cerību, ka Saeima un Satversmes tiesa vienosies par vienotu pieeju un tādu risinājumu, kas mazinātu iespējas apšaubīt pieņemtos lēmumus.³

Jāņem vērā apstāklis, ka piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi sēdes darba kārtībā iekļauj kā lēmumprojektu. Saeimas kārtības ruļļa 179.² pants noteic, ka Saeimas Juridiskā komisija sagatavo Saeimas lēmumprojektu par atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi. Valsts prezidents bija paredzējis pēdējo 10. Saeimas sēdi sasaukt 2011. gada 13. oktobrī. Dokumentus par tās sasaukšanu tika plānots parakstīt 2011. gada 10. oktobrī. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38. panta ceturto daļu ārkārtas sēdes darba kārtība nav papildināma. Tādēļ Latvijas Valsts prezidenta kanceleja arī norādīja, ka nepieciešamības gadījumā Valsts prezidents var sasaukt vēl vienu Saeimas ārkārtas sēdi 2011. gada 13. oktobrī ar piebildi, ka tas ir objektīvi iespējams vienīgi tad, ja Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka Saeima ir tiesīga lemt un līdz 2011. gada 12. oktobrim būs sagatavojusi lēmumprojektu par piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi V. Muižnieci. Ja tiek uzskatīts, ka attiecīgā piekrišana jādod gan Satversmes tiesai, gan Saeimai, visticamāk, Satversmes tiesas lēmumam būtu jābūt pirms Saeimas lēmuma.

Turklāt jau vēstules atbildes laikā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 55.