17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)
Skaidrojumi. Viedokļi
Latīņu valoda – nepieciešamība vai ekstravagance
3
Dr.philol.
Ingars Gusāns
LU docents 

"Latīņu valoda ir brīnišķīga, tik racionāla kā smalkmehānika. Sakot kādu teikumu latīņu valodā, gandrīz dzirdu klikšķus, vārdiem sakrītot pareizajās pozīcijās" (Federika de Česko "Tibetietes māja", 2013).

Šim citātam juristi var piekrist vai nepiekrist, bet šobrīd jurisprudencē pietiekami daudz un bieži tiek izmantoti svešvārdi. Latīņu valodas terminiem un izteicieniem mūsdienās ir noteikta vieta un loma juristu darbībā, jo romiešu jurisprudence ir viens no mūsdienu tieslietu pamatakmeņiem. Tas ir iemesls latīņu valodas apguves nepieciešamībai – kā teica senie romieši: Invia est in iustitia via sine lingua Latīna (Necaurejams ir ceļš justīcijā bez latīņu valodas).

Romiešu tiesības kopumā ir veidojušās 2000 gadu garumā, ņemot vērā ne tikai tiesību sistēmu, kas veidojās Senās Romas valsts laikos (753.–476.g. p.m.ē.), bet arī šīs sistēmas tālāko izstrādi vēlākajos laika un kultūras posmos. Tikai atbilstošas kvalifikācijas speciālisti, kas ikdienā sastopas ar terminiem, izteicieniem vai arī kādu Romas laika jurista oriģināltekstu, var pateikt, cik patiesi ir mūsdienu zinātnieku atzinumi par to, ka romiešu juristi ir nepārspējami tiesību definētāji un arī šo definīciju kritiķi. Šādu pieeju pieprasīja gan romiešiem raksturīgā skrupulozitāte, gan arī pats definēšanas objekts – tiesības, kas prasa skaidrību un precizitāti. Tāpēc arī advokāta vai prokurora runai bija jābūt ar oratormākslas iezīmēm – precīzi raksturojošai, estētiski izteiksmīgai un juridiski pārliecinošai. Bieži vien tikai tādā veidā tika atstāts iespaids gan uz tiesnešiem, gan publiku.

Latīņu valodas elementu lietojums ir atkarīgs no konkrētās situācijas, jo, nenoliedzami, ir romiešu tiesību termini, kas ir izplatīti visā pasaulē un kuriem ir konkrēta nozīme, ko dažreiz ir neiespējami precīzi vai arī lakoniski iztulkot katrā atsevišķā mūsdienu valodā, tāpēc tie joprojām tiek lietoti latīniski. Brīžiem ir grūti novilkt robežu starp šo nepieciešamības un ekstravagances sajūtu, ko uz apsūdzības, aizstāvības vai tiesas lēmuma klausītāju vai lasītāju atstāj viņam svešu vārdu lietojumi. Tas gan vedina uz domu, ka ikvienam inteliģentam cilvēkam būtu jābūt nojausmai par latīņu valodu. Latīņu valodas prasmes agrāk Latvijā (līdz pat pagājušā gadsimta 20.–40. gadiem) bija gandrīz ikdienišķa parādība, jo skolās un ģimnāzijās to mācīja padziļināti.

Mūsdienās latīņu valodas zināšanas ir kļuvušas par luksusu, jo sabiedrībā dominē tieksme pēc tehniskā progresa, orientēšanās uz praktiskām lietām un peļņu, ir vērojama humanitāro jomu daļēja nonivelēšana un nenovērtēšana.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
perkele est jovi
20. Decembris 2013 / 13:29
1
ATBILDĒT
factum pactum literatum, lege artis mazohistis, spriedumrakstis nesanaktis
anonīms
17. Decembris 2013 / 13:56
1
ATBILDĒT
Latiņu valoda, protams, ir ļoti laba lieta, bet Latvijā tagad daudzi tiesnešu(es) skolā mācījušās viduvēji, juridisko izglītību ieguvušas Sociālo tehnoloģiju augstskolā vai labākā gadījumā Policijas akadēmijā un viņām ir problēmas tekstu uzrakstīt bez kļūdām pat latviešu valodā.
Seskis
17. Decembris 2013 / 09:55
3
ATBILDĒT
Paldies autoram par lielisko, izglītojošo rakstu!

Latīņu valoda ir nepieciešama, bet tās apguve nav viegls ceļš - kādreiz mocījos ar gramatiku gan juristos, gan arī vēsturniekos.

Ir teicieni, kuri izmantojami dažādās zinātņu nozarēs. Piemēram, \"Aurum potabile\" - alķīmijā šo teicienu izmanto, lai apzīmētu \"šķidro zeltu\", tas ir, universālas zāles.

Pavisam nesen sastapos ar šo teicienu pašvaldības apstiprinātā būvniecības tāmē, izrādās, tiesību zinātnē ar šo jēdzienu saprot - \"nauda (zelts), kas paredzēta noplītēšanai\", tas ir, obligāts pašvaldības noteikts maksājums darbinieku izklaidēm, lai varētu saņemt būvatļauju.

Kas attiecas uz Administratīvās tiesas nolēmumiem, tad tiesa speciāli jauc dažādus teicienus, lai apmānītu vai pazemotu procesa dalībniekus. Piemēram, bāriņtiesas lietās par bērnu aprūpi situācijā, kad pieteicējam ir mīļākā, lieto nevis apzīmējumu (Concubinatus), bet (Contubernium)- kopdzīve ar lopu. Šodienas situācijā no tiesību viedokļa šiem teicieniem nav liela atšķirība, bet izklausās riebīgāk, un tiesa jau vienmēr rakstīs riebīgāk.

Tieslietu minstrijā patlaban atrodas ierosinājums, ka tiesas nolēmumi pilnībā jāsastāda latīņu valodā. Pamatā pareizs ierosinājums, vienīgais pretarguments ir tas, ka daudzi procesa dalībnieki nesapratīs nolēmumus, bet nekur nav teikts, ka tie būtu jāsaprot, daudzos gadījumos tie tāpat nav saprotami.

Mācītājs baznīcā arī lasa tekstu latīņu valodā, bet neviens neprotestē - visi velk līdzi un pazemīgi klana galviņas.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties