21. Janvāris 2014 /NR. 3 (805)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts uzdevumi un privātpersonu līdzdarbība to īstenošanā
7
Mg.iur.
Lelde Krastiņa
Cīrihes Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante

Indivīdu apvienošanās un kopdzīve tiesiski organizētā struktūrā – valstī – notiek, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām, kuras apmierināt ir valsts uzdevums. Ja valsts neveiktu uzdevumus tās iedzīvotāju interesēs, tā zaudētu leģitimitāti. Diskusijas par Satversmes negrozāmo kodolu un tās preambulu ietvaros īpašu nozīmi iegūst jautājums par to, vai no valsts pastāvēšanas mērķiem izriet kādi valstij nemainīgi piekritīgi uzdevumi. Proti, vai pastāv uzdevumi, kurus pārstājot īstenot, valsts esamībai zūd attaisnojums?

Tie ir divi savstarpēji saistīti jautājumi – pirmkārt, vai valstij ir obligāti jāuzņemas konkrēti uzdevumi un, otrkārt, kādā mērā dalība sabiedrības kopējā labuma veicināšanā ir valsts pienākums un kādā – katra indivīda atbildība. Jautājumam par valsts uzdevumu kodolu un to, kādā mērā ir pieļaujams valsts uzdevumu izpildi nodot privātpersonām, praksē ir arvien pieaugoša nozīme.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pan Zagloba
22. Janvāris 2014 / 12:08
1
ATBILDĒT
Jā, raksts ir labs, piekrītu. Man ļoti patika tas, ka autore iebilst pret ierasto marksistu propagandu par to, ka "laikam ejot, centralizētai valstij esot neizbēgami jāregulē vairāk un vairāk", bet gan atzīst, ka citi sabiedrības grupējumi var paveikt attiecīgās funkcijas daudz labāk.
Man tomēr ir šis tas iebilstams, un vispirms jau jautājumā par to, kuŗš kuŗam ko deleģē. Autore, šķiet, pieņem par dotu un neapšaubāmu Hobbsa "Leviatānā" ietverto skatījumu uz valsti: sabiedrība kā izkaisītu indivīdu ("atomu") kopums, kas sabiedriskās dzīves sakārtošanai un chaosa novēršanai atdod daļu savas brīvības valstij, kas pēc tam savukārt žēlsirdīgi deleģē šādas tādas funkcijas zemākām grupām. Jā, tas diemžēl ir tipiskais modernais skatījums uz valsti, kas dominē arī Latvijā – bet tas nav vienīgais iespējamais. Pastāv arī pretējais – "federālās kopienas" (federal polity) – skatījums, kas daudz vairāk atbilst cilvēka kā brīvas racionālas būtnes dabai. Tas liek raudzīties uz varas deleģēšanu no apakšas: indivīdi apvienojas ģimenēs, ģimenes veido ciematus, pilsētas, kantonus un to pašvaldības; paralēli tam ir dažādas amatu apvienības, arodbiedrības, draudzes, citas cilvēku kopas – un tās funkcijas, ko visām šīm kopām ir grūti vai neiespējami paveikt pašām, tās atdod valstij. Tātad publiskā vara tiek samērīgi sadalīta, un par reālo suverēnu tiek atzīts pilsonis (kuŗš patur sev visas tiesības, kas nav deleģētas), nevis pati valsts.
Tādēļ pareizāk būtu teikt, ka nevis valsts DELEĢĒ privātpersonām un citiem sabiedrības grupējumiem noteiktas funkcijas, bet gan gluži otrādi – zemākas pakāpes grupējumi vienkārši PATUR tās savā kompetencē. Paraudzīsimies, piemēram, uz izglītību. Valsts iejaukšanās izglītības jomā ir relatīvi nesens fenomens; skolas un universitātes tika radītas bez jebkādas valsts iejaukšanās un laimīgi darbojās tā ilgus gadsimtus – pirms valsts nolēma uzlikt tām savu "spalvaino ķepu". (Starp citu, Īrijā vairums skolu līdz šim nav valsts, bet gan baznīcas skolas.) Līdz ar to nevar piekrist bieži dzirdētajam apgalvojumam, ka izglītība būtu viena no "dabiskajām" valsts funkcijām un valsts to tikai "deleģētu" citiem. Cits tipisks piemērs ir civilstāvokļa aktu reģistrācija.
refleksija > Pan Zagloba
27. Janvāris 2014 / 13:02
0
ATBILDĒT
Iegriza acī šāds citāts no raksta "Būtiski arī atcerēties, ka brīvības pakāpe valstī ir atkarīga no pašiniciatīvas un riska, ko valsts uztic tās iedzīvotājiem."
Gribētu teikt,ka ja jau vara pieder katram indivīdam pa druskai,tad pilnīgi dabiski un loģiski ir tas,ka funkcijas arī deleģējas no apakšas uz augšu,nevis otrādi.
Kā būs gadījumā,ja funkcija no mazāka grupējuma tiek nodota valstij (deleģēta),bet pēc kāda laika grupējums to grib atpakaļ? Vai deleģēšanas tiesības ekskluzīvi piekrīt tam,kura rīcībā konkrētajā brīdī ir funkcija?
Jānis Pleps
21. Janvāris 2014 / 23:25
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Ar interesi izlasīju. Tad valsts uzdevumi nav pašsaprotami un tos allaž var definēt atkal no jauna. Un interesants skatījums par deleģēšanu privātpersonām. Patiešām nav ierobežojumu un visu var nodeleģēt?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties