4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)
Intervija
Administratīvās rajona tiesas darbs ir organizēts optimāli
Ilze Freimane intervijā JURISTA VĀRDAM
Sarunā ar "Jurista Vārdu" I.Freimane atklāj Administratīvās rajona tiesas darba organizācijas principus, pauž bažas par tiesas darbinieku zemajām algām un ar to saistīto kadru mainību kā vienu no tiesas darba pamatproblēmām.
Foto: Boriss Koļesņikovs

Ilze Freimane par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi kļuva 2005. gadā, bet 2006. gadā – par tiesas priekšsēdētāju. Šī pirmās instances tiesa ir lielākā administratīvā tiesa tiesnešu skaita ziņā. Turklāt tā ne vien procesuālā ziņā atrodas vistuvāk cilvēkam, kurš sāk strīdu ar valsts vai pašvaldības iestādi, bet arī burtiskā nozīmē ir visvieglāk sasniedzama visā Latvijas teritorijā, jo Administratīvās rajona tiesas nami atrodas ne vien Rīgā, bet arī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. Savā ziņā šī tiesa ir "melnā" darba darītāja, jo saņem un izskata vislielāko administratīvo lietu skaitu, ļaujot nākamajām instancēm pēc tam koncentrēties uz tiesību problēmu padziļinātu izpēti.

Sarunā ar "Jurista Vārdu" I. Freimane atklāj Administratīvās rajona tiesas darba organizācijas principus, pauž bažas par tiesas darbinieku zemajām algām un ar to saistīto kadru mainību kā vienu no tiesas darba pamatproblēmām, norāda uz to, kā policijas formāli veiktie pienākumi ietekmē administratīvo lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī aicina nepārspīlēt ar tiesu nolēmumu anonimizāciju.

Kā praktiski tiek organizēts Administratīvā rajona tiesas darbs apstākļos, kad tā ar pieciem atsevišķiem tiesu namiem tomēr darbojas kā viena rajona tiesa visā Latvijas teritorijā?

Vispirms Administratīvo rajona tiesu izveidoja Rīgā, bet 2009. gadā tika atvērti tiesu nami – reaģējot uz lielo lietu skaitu un atlikumiem, kas veidojās. Jāpiebilst arī, ka rakstveida process sākumā nebija visai populārs atšķirībā no šā brīža, kad rakstveida process tiek piedāvāts automātiski un mutvārdu process galvenokārt notiek tikai pēc pieteicēja lūguma. Tas ietekmēja arī lietu izskatīšanas termiņus, turklāt visiem vajadzēja doties uz tiesu Rīgā.

Domāju, ka šobrīd mūsu darba organizācija ir optimāla. No vienas puses, tiesas reģionālie tiesu nami ir tuvāki cilvēkiem, tātad vieglāk sasniedzami. No otras puses, tā kā organizatoriski esam viena tiesa, varam savstarpēji izlīdzināt tiesnešu slodzes. Ja Rīgā, tiesas centrālajā namā, veidojas uzkrājumi, mēs nododam rakstveida procesā izskatāmās lietas kolēģiem no reģionālajiem tiesu namiem. Tiesneši no Jelgavas tiesu nama brauc uz Rīgu skatīt lietas arī mutvārdu procesā. Darbs kā vienotai rajona tiesai mums ļauj arī vienādot tiesas praksi. Katru pirmdienu visi Administratīvās rajona tiesas tiesneši apspriežas videokonferences režīmā.

 

Vai tiesneši, strādājot dažādos tiesu namos, pazīst cits citu?

Tiesnešus, kas strādā reģionālajos tiesu namos, mēs meklējam galvenokārt starp juristiem, kas tur jau dzīvo.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties