Cerams, visi "Jurista Vārda" lasītāji pamanījuši, ka jaunajā portālā juristavards.lv pieejama ne tikai žurnāla interneta versija un e-žurnāls, bet arī jaunas (brīvpieejas) sadaļas, kas veidotas ar mērķi vienkopus darīt pieejamu informāciju, kas Latvijas juristam varētu būt noderīga un interesanta, – tās ir tieslietu nozares ziņas, gaidāmo notikumu afiša, amatu konkursi u.c.

Tāpat portālā ir izveidota "Domnīca", kurā katrs Latvijas tiesībnieks aicināts izteikt replikas par aktuāliem notikumiem (sadaļa "Runā brīvi") vai rakstīt garākas pārdomas, kuras varētu saukt arī par blogiem (sadaļa "Eseja"). Daži "Jurista Vārda" autori un lasītāji jau izmantojuši šo iespēju – brīvā, neakadēmiskā formā tiesību problēmu nodot sabiedriskai apspriešanai un saņemt pārējo juristu vērtējumu. Eseja jeb blogs portāla juristavards.lv "Domnīcā" noteikti varētu būt arī aizmetnis izvērstākam un argumentētākam rakstam, kas vēlāk tiktu publicēts žurnālā "Jurista Vārds".

Blogošana mūsdienās nav nekas neparasts, bet gan visai izplatīta parādība. Internetā ir vietnes, kurās blogo vairāki autori. Ir arī vietnes, kurās atrodami tikai viena autora ieraksti. "Jurista Vārds" izvēlējies pirmo variantu, lai lasītājiem būtu vieglāk atrast juristu izvirzītās problēmas un pārdomas par tām.

Rodas jautājums – kāds ir šādu blogeru statuss? Vai viņi uzskatāmi par privātpersonām, kas publiski raksta tādu kā dienasgrāmatu, vai tomēr viņi ir "kas vairāk"? Un tiešām – viņus mēdz atzīt "par kaut ko vairāk".

Šā gada janvāra beigās ASV Apelācijas tiesa lietā Obsidian Finance Group v. Cox atzina, ka uz blogeriem attiecas tāda pati aizsardzība kā uz žurnālistiem. Kristala Koksa (Crystal Cox) savā publiski lasāmajā blogā apgalvoja, ka Obsidian Finance Group ir izvairījusies no nodokļu nomaksas. Pirmajā instancē blogere tika atzīta par vainīgu neslavas celšanā, un no viņas tika piedzīta kaitējuma atlīdzība. Tiesa neatzina K. Koksu par žurnālisti, tāpēc viņas apgalvojumi tika vērtēti kā privātpersonas ļaunprātīgi apmelojumi, lai grautu uzņēmuma reputāciju un konkurētspēju. Atbilstoši tiesas atziņām lietā New York Times vs. Sullivan žurnālists var tikt atzīts par vainīgu tikai par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu. Šāds standarts neaizsargā privātpersonas. Tomēr ASV Apelācijas tiesa blogeres gadījumā lēma pretēji. Ņemot vērā, ka palielinās interneta un samazinās drukātās preses un tradicionālo mediju nozīme, atšķirība starp medijiem un citiem, kas vēlas komentēt politiku un sociālās norises sabiedrībā, kļūst arvien mazāka.

Tiesas secinājumi uzdod jautājumu arī Latvijā: kas ir žurnālists un žurnālistika, un vai līdzšinējā izpratne atbilst mūsdienām? Sabiedrības "sargsuņi" svarīgos jautājumos var būt ne tikai žurnālisti pēc amata, bet arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, vēršot uzmanību un aktualizējot diskusiju par visai sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tai nebūtu jābūt tikai profesionālu žurnālistu privilēģijai.