Jau vairākus gadus juristu vidū ir notikusi aktīva diskusija par līgumsoda piemērošanu praksē, rezultātā kopš šī gada janvāra spēkā ir Saeimas 2013. gada 20. jūnijā pieņemtie grozījumi Civillikumā,1 ierobežojot līgumsoda apmēru līdz 10% no pamatparāda. Šī raksta mērķis nav apspriest līgumsoda institūta teoriju – līgumsoda funkcijas, līgumu brīvības principa jautājumus vai Latvijas tiesu praksi par līgumsoda piemērošanu, bet gan uz salīdzinošu datu pamata no praktiskiem apsvērumiem vērtēt, vai Latvijā likumdevēja noteiktie līgumsoda griesti atbilst to sākotnējam mērķim un sader ar Latvijas tiesību sistēmu un darījumu praksi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
