[..]

1. Spēkā esošā Latvijas Republikas Satversme ir pieņemta 1922. gada 15. februārī, nepilnus četrus gadus pēc valsts proklamēšanas un divus gadus pēc smagajām Brīvības cīņām, kurās neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts kā latviešu nācijas pašnoteikšanās īstenojums tika izcīnīta pret citu valstu un politisko spēku tīkojumiem. Toreiz ikkatram bija skaidrs, kādēļ, ar kādu mērķi Latvijas valsts tika dibināta un izcīnīta. Tādēļ, lai arī Satversmes Sapulces komisija, kas izstrādāja Satversmi, par to diskutēja, toreiz nebija acīmredzamas nepieciešamības Latvijas valsts jēgu un būtību redzamā veidā atklāt Satversmes preambulā jeb ievadā. Arī citu valstu toreizējās konstitūcijās šāds skaidrojums toreiz vēl nebija īpaši izplatīts. Tādēļ pašreizējā Satversmes ievaddaļa gan atzīmē svarīgo Latvijas valsts konstitucionālās kārtības galīgās nostiprināšanas faktu, taču neatspoguļo plašāk tvertus valsts pamatus.

2. Kopš tā laika situācija ir mainījusies. Pirmkārt, Latvija ir piedzīvojusi ilgstošu okupācijas periodu, kur totalitārā okupācijas vara mēģināja izskaust Latvijas tautas vēsturisko atmiņu par savu valsti, tās jēgu un būtību un vienlaikus nepieļaut pozitīvu attieksmi pret to nākotnē.