"Jurista Vārda" lappusēs atspoguļojas būtiskākie Latvijas tieslietu sistēmas procesi, un dažas tēmas no "skatuves" nenoiet ilgu laiku. Piemēram, mūžīgais tiesas efektivitātes un tiesu prakses pieejamības jautājums, tāpat arī maksātnespējas procesa likumu regulārā mainība, juridiskās izglītības kvalitātes problēmas utt.

Aptuveni gadu starp "top" tēmām ir arī kāds pirmšķietami visai tehnisks jautājums, kas tomēr pāraudzis principiālā problēmā, – kā dēvēt Latvijas Republikas augstāko tiesu instanci?

Augstākā tiesa? Augstākās tiesas Senāts? Augstākā tiesa jeb Senāts? Latvijas Senāts? Varbūt Augstāko tiesu iedalīt trīs senātos (Administratīvais, Krimināllietu un Civillietu)? Ir arī citi varianti.

Jāatgādina, ka jukas ap Augstākās tiesas nosaukumu un Senāta vārdu sākās līdz ar Saeimas apņēmīgo 2012./2013. gada nodomu Latvijā beidzot ieviest "tīro" triju instanču tiesu sistēmu. Šai sakarā Saeima strādāja pie plašiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas trešajā lasījumā tika pieņemti pagājušā gada 13. jūnijā.

Jau likumprojekta tapšanas gaitā, un arī tam ceļojot starp trim lasījumiem Saeimā, izskanēja visai pretrunīgi viedokļi par to, kā turpmāk saukties augstākajai tiesu instancei Latvijā. Tiesību vēsturnieki (Dr.iur. Sanita Osipova un Dr.iur. Romāns Apsītis) bija par tradīcijās balstīto Senāta vārdu (kā Krievijas impērijas Valdošais senāts un Latvijas Senāts), savukārt pati Augstākā tiesa un arī Tieslietu padome izteica bažas, ka Senāts (bez "Augstākās tiesas") nezinātājam var asociēties nevis ar tiesu, bet drīzāk ar parlamenta augšpalātu, un tādēļ Augstākā tiesa kā institūcija arī pēc tiesu palātu likvidācijas būtu saucama tāpat kā līdz šim – par Augstāko tiesu, savukārt Senāts būtu tās svarīgākā sastāvdaļa – līdzās Senāta darbu nodrošinošajām struktūrvienībām.

Bija arī citi priekšlikumi, piemēram, veidot jau minētos trīs senātus (Administratīvais, Krimināllietu un Civillietu) kā Augstākās tiesas sastāvdaļas, atsakoties no līdz šim lietotā "departamenta" vārda. Saeimas komisija uzklausīja tiesnešu pārstāvjus, tika rakstītas vēstules un izteikti aicinājumi (diskusijā iesaistījās pirmais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemribo, viens no likuma "Par tiesu varu" autoriem Linards Muciņš, Latvijas tiesību institūts u.c.).

Tomēr Saeima pieņēma lēmumu, un līdz ar 2014. gada 1. janvāri Senāta nosaukums no Augstākās tiesas struktūras pazuda. Mazliet smeldzīgi, ka īsi pirms tam – 2013. gada decembra vidū tika atzīmēta Senāta dibināšanas 95. gadadiena. Svinīgā pasākuma laikā tieslietu ministrs Jānis Bordāns cita starpā atzina, ka Senāta vārda likvidācija tomēr bijusi kļūda, kas turpmāk būtu jālabo.

Šobrīd šie centieni ieguvuši reālas aprises – gan Augstākā tiesa, gan Tieslietu padome aicinājušas Saeimu atjaunot Senāta vēsturisko nosaukumu un atgādinājušas parlamentam gan Senāta dibināšanas simbolisko laiku (reizē ar Latvijas tieslietu sistēmu), gan milzīgo divos Senāta darbības periodos izšķirto lietu daudzumu (aptuveni 100 000).

Kā rīkosies parlaments? Vai no daudzām iespējām šoreiz tiks izvēlēts kompromiss, kas būs vairāk pieņemams vai mazāk nepieņemams? Vai tradīcijas ir tādēļ, lai tās ievērotu vai lauztu?

Lai kāds būtu likumdevēja un tiesu varas dialoga rezultāts šajā jautājumā, vērotājam no malas tomēr var šķist pārsteidzoši, ka šai tiesas nosaukuma lietai tiek tērēts tik daudz visaugstākās raudzes Latvijas juristu enerģijas un laika.