Ir apsveicami, ka autore vērš uzmanību uz attiecīgo problēmjautājumu, kas ir saistīts ar to, ka Latvijā nav skaidrības par lietu un saistību tiesību atšķirībām. Izlasot rakstu, tā arī netapa skaidrs, kas, kad un kāda pamata rodas, it īpaši, radās jautājums, kāpēc jāanalizē tik plaši ieviešana valdījumā, ja tik un tā, kad jaunais īpašnieks ļaunprātīgi nepārņem valdījumu, viņam par komunālajiem būtu jāmaksā. Secinājums, ka komunālie pakalpojumi ir, pārfrāzējot autori, ir reālnastas, ir šaubīgs. Ja kāds bez manas ziņas un piekrišanas nodrošināja iespēju manā īpašumā lietot kādu pakalpojumu, tas un apstāklis, ka esmu valdītājs, pēc autores domām, ir pietiekams pamats, lai es acīmredzot rēķinu apmaksātu. Autores viedoklis, ka valdījums esot pamats, lai iekasētu no valdītāja maksu par pakalpojumiem, īsti neatšķiras no Rīgas ūdens vai Latvenergo pieejas. Ja es kā dzīvokļa īpašnieks ielaidu savu brāli padzīvot dzīvoklī, kamēr esmu atvaļinājumā, vai šis apstāklis uzreiz atbrīvo mani no pienākuma maksāt par pakalpojumiem? Domāju, ka nē, jo līgums ir noslēgts starp mani un pakalpojumu sniedzēju, bet pakalpojuma sniedzējam ir dziļi vienalga, vai pakalpojumu izmantoju es, brālis vai kāds cits, kam es to atļāvu darīt, kamēr es maksāju pēc līguma. Starp citu, CL vispār nelieto jēdzienu „likumīgais valdītājs”, kā to dara autore, tā vietā CL runā par tiesīgu valdījumu.
Ja mēs turpinām ar saistībām, CL 2086.p. paredz, ka pārdevumam izsolē pēc savām sekām ir tāds pats spēks kā parastam pārdevumam; no piesituma brīža risks pāriet uz vairāksolītāju, bet no tā paša brīža viņš, arī pirms lietas nodošanas, dabū no tās visus augļus un labumus (sal. arī CL 1478., 1479.p.), „par to parādnieks risku nest nevar, un viņam no šī brīža arī trūkst pamats iegūt lietas augļus un labumus.”
Pirms īpašuma korroborācijas un pat pirms nekustama īpašuma nodošanas, bet pēc pirkuma līguma noslēgšanas jaunais „ieguvējs” vēl nav juridiskais (liettiesiskais) īpašnieks pret trešajām personām(sal. CL 994.p.pirmā daļa), bet jau nes (reāl-)nastas un apgrūtinājumus (CL 864.p.). CL vēst. redakcija noteica, ka „uz lietu gulošās nastas, vai nu tās pastāv sabiedriskos nodokļos, vai citādās reālnastās, kā arī servitūtos, ķīlās vai citos tamlīdzīgos apgrūtinājumos, jānes lietas īpašniekam.” CL 863.-864.p. attiecas uz tādiem pienākumiem, kuri ir pēc savas dabas publiski, piemēram, jaunais ieguvējs nevar teikt, ka nezināja, ka jāmaksā nodokli par īpašumu, šajā sakarā CL 1262.p. paredz, ka nekustama īpašuma pārdošana izsolē neizbeidz uz to gulošo reālnastu.
Pakalpojumu sniegšana, kaut gan ir saistīta ar nekustamo īpašumu, ir saistību tiesība starp īpašnieku vai personu, kurai ir tiesības lietot dzīvokli kādu ierobežotu laiku, un pakalpojumu sniedzēju. Pēc vispārējā principa pakalpojumu sniegšana balstās uz saistībtiesiska darījuma, tāpēc darījums arī saista inter partes.