Lai arī vērotājam no malas Senāta likvidēšana patiesi varētu šķist absolūti nesvarīgs tehniskas dabas jautājums,¹ tomēr ikviens, kas kaut mazliet pārzina Latvijas tiesu sistēmas vēsturi un tradīcijas, skaidri saprot, ka tas ir dziļi simbolisks mūsu tiesu sistēmas identitātes pamatjautājums. Papildu būtiskumu šim jautājumam piešķir tas, kādā ārkārtīgi atbaidošā vienpusējā veidā Senāts tika likvidēts ar pagājušā gada vasaras likuma "Par tiesu varu" grozījumiem. Proti, likumdevējam pilnībā ignorējot tiesu varas viedokli šajā sakarā, turklāt bez jebkādiem publiski zināmiem iemesliem. Tas savukārt Senāta likvidēšanas jautājumu padara arī par likumdevēja un tiesu varas savstarpējo attiecību līdzsvara jautājumu.

Šī nelielā raksta mērķis nav aizstāvēt uzskatu, ka "Senāts" ir pats piemērotākais Latvijas augstākās tiesu instances nosaukums un ka to nevarētu vai nevajadzētu mainīt. Kā zināms, ierosinājumi mainīt Senāta nosaukumu Tieslietu ministrijā tika apspriesti jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un jau tolaik tika pārliecinoši argumentēts, ka Senāta nosaukums nav pats veiksmīgākais un saprotamākais.²

Šī raksta uzdevums ir vērst uzmanību uz to, ka, pirmkārt, Latvijas likumdevējam būtu jāizturas ar cieņu pret mūsu tiesu sistēmas vēsturi un tradīcijām, kas, kā minimums, nozīmētu, ka likumdevējs rūpīgi apsvērtu un motivētu, kā arī tikai svarīgu iemeslu dēļ izdarītu jebkuras atkāpes no nodibinātām tiesu sistēmas tradīcijām. Otrkārt, likumdevējam būtu arī jārespektē tiesu varas viedoklis tādā tiesu sistēmas identitātes pamatjautājumā, kāds ir Latvijas augstākās tiesu instances nosaukums, kā tas vienmēr arī darīts no Latvijas valsts pastāvēšanas sākuma līdz pat pagājušā gada vasarai.

Šī nelielā raksta beigās ir biedrības "Latvijas tiesību institūts" (turpmāk tekstā – Latvijas tiesību institūts) publisks aicinājums Latvijas Republikas Saeimai atkal atjaunot vēsturisko Latvijas augstākās tiesu instances nosaukumu "Senāts", kā to vēlas Latvijas tiesu vara.

Senāts tika likvidēts bez jebkādiem publiski zināmiem iemesliem un pretēji tiesu varas viedoklim

2013. gada 13. jūnija likuma "Par tiesu varu" grozījumi

Kā zināms, 2013. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (likumprojekts Nr. 223/Lp11) (turpmāk tekstā – Likums), kas paredzēja vairākus būtiskus Latvijas tiesu iekārtas grozījumus, tostarp, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Senāta – līdzšinējās Latvijas augstākās tiesu instances – un tā Administratīvo lietu, Civillietu un Krimināllietu departamentu likvidēšanu, vienlaikus par Latvijas augstāko tiesu instanci nosakot Augstākās tiesas trīs analogus departamentus.

Tiesu varas viedoklis Senāta likvidēšanas jautājumā

Lai arī Likuma pieņemšanas procesā 11. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, šķiet, vismaz sākotnēji ieņēma nostāju, ka Latvijas augstākās tiesu instances nosaukuma maiņas jautājums vispirms lemjams pašai tiesu varai, aicinot Tieslietu padomi izteikt ierosinājumus par to, kādam vajadzētu būt turpmākajam Augstākās tiesas nosaukumam un vai tā maiņa saistāma ar Satversmes grozīšanu,³ Senāta likvidēšana notika pretēji tiesu varas viedoklim.