15. Aprīlis 2014 /NR. 15 (817)
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvenā parādnieka saistību dzēšana maksātnespējas procesā – vai pamats galvojuma izbeigšanai
12
Nils Fogels
zvērināts advokāts ZAB “Fogels, Vītols un Paipa”  
Jevgēnija Ziņģe
zvērināta advokāta palīdze ZAB “Fogels, Vītols un Paipa”  

Raksta mērķis ir, pirmkārt, izvērtēt, vai galvinieka atbrīvošana no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nav pretrunā ar Civillikumā noteikto un juridiskajā literatūrā atzīto galvojuma mērķi. Otrkārt, ieskicēt atbildi uz šo jautājumu, izanalizējot galvojuma institūta būtību un tā vēsturisko attīstību, Civillikumā noteiktos galvojuma izbeigšanas veidus, kā arī galvinieka un kreditora tiesību aizsardzības iespējas galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā.

Tiesību piemērošanas teorētiķu un praktiķu vidū jau kādu laiku norit diskusija par to, vai galvojums izbeidzas, ja tiek dzēsta galvenā saistība fiziskās personas maksātnespējas procesā. Civillikuma 1710. un 1712. pants paredz, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību vai notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku no saistībām. Savukārt atbilstoši Maksātnespējas procesa likuma 164. pantam fiziskās persona saistības tiek dzēstas, ja tiek izpildīts saistību dzēšanas plāns.

Pamatojoties uz iepriekš minēto Civillikuma pantu interpretāciju, ir veidojies uzskats, ka galvinieks var tikt atbrīvots no galvojuma saistības, galvenajam parādniekam dzēšot saistības maksātnespējas procesā. Argumentējot šo pieeju, tiek norādīts galvenokārt uz galvojuma saistības akcesoritāti. Tāpat tiek minēts, ka, dzēšot galvenā parādnieka saistības maksātnespējas procesa rezultātā, galviniekam zūd iespēja vērsties ar regresa prasību pret galveno parādnieku saistībā ar kreditoram samaksātā parāda atmaksu. Šādi galvinieks tiek nostādīts sliktākā stāvoklī nekā pats galvenais parādnieks.1

Pretējais viedoklis pamatojas uzskatā, ka atbilstoši Civillikuma 1692. panta noteikumiem un juridiskajā literatūrā nostiprinātajām atziņām galvojuma mērķis ir nodrošināt galvenā parādnieka saistību izpildi attiecībā pret kreditoru gadījumā, ja pats parādnieks šīs saistības neizpilda jebkādu iemeslu dēļ, tajā skaitā pasliktinoties parādnieka finanšu stāvoklim. Arī Civillikuma 1703. pants, aizsargājot kreditora intereses, paredz kreditora tiesības vērsties uzreiz pret galvinieku, ja galvenais parādnieks ir nonācis maksātnespējas stāvoklī.2

2013. gada 28. novembrī Saeimā 2. lasījumā tika atbalstīti grozījumi Maksātnespējas likumā, kuros tika paredzēts, ka, "dzēšot parādnieka saistības, ir dzēšami arī ar to saistītie galvojumi".

No vienas puses, šie grozījumi varētu novērst pretrunīgas tiesību normu interpretācijas iespējas turpmāk, kā arī kļūt par labvēlīgu risinājumu fiziskajām personām, kuras ekonomisku apstākļu dēļ ir nonākušas finanšu grūtībās un nespēj atmaksāt uzņemtos hipotekāros kredītus. Tomēr, no otras puses, ir būtiski izvērtēt, vai galvinieka atbrīvošana no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nav pretrunā ar Civillikumā noteikto un juridiskajā literatūrā atzīto galvojuma mērķi. Raksta mērķis ir ieskicēt atbildi uz šo jautājumu, analizējot galvojuma institūta būtību un tā vēsturisko attīstību, Civillikumā noteiktos galvojuma izbeigšanas veidus, kā arī galvinieka un kreditora tiesību aizsardzības iespējas galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā.

Pēdējo dažu gadu laikā ekonomiskās situācijas ietekmes dēļ arī citās valstīs ir novērojamas līdzīgas problēmas attiecībā uz banku izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem un patērētāju spēju tos atmaksāt. Lai iezīmētu šī jautājuma attīstības tendences ārpus Latvijas, kas, iespējams, varētu palīdzēt atrast Latvijai piemērotāku risinājumu, šajā darbā tiks sniegts ieskats arī citu Eiropas valstu regulējumā attiecībā uz galvojuma spēkā esamību gadījumā, ja galvenā parādnieka (fiziskās personas) saistības tiek dzēstas maksātnespējas procesā.

 

Galvojuma jēdziens un tā vēsturiskā attīstība

Vēsturiski galvojuma saistība ir veidojusies kā personiskā atbildība (atbildēt ar savu galvu, likt galvu ķīlā) – galvinieks uzņemas atbildību par citas personas parādu kā par savu. Vēlāk šai saistībai palika tikai mantiskais raksturs – galvinieks atbild par parādu tikai ar savu mantu.3 Senajā Romā par galvojuma līgumiem tika uzskatīti līgumi starp kreditoru, kuram bija prasījuma tiesības par kādu saistību izpildi pret parādnieku, un personām, kuras apņemas apmaksāt parādu:

  • parādnieka vietā (mandatum qualificatum) – galvinieks stājās parādnieka vietā, un tam bija pienākums samaksāt parādnieka parādu kreditoram;

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rolands Neilands
17. Aprīlis 2014 / 15:21
0
ATBILDĒT
Paldies autoriem par interesanto un kvalitatīvi uzrakstīto rakstu! Pilnībā pievienojos pamatdomai (galvenais ir galvojuma institūta mērķis (t.sk. nodrošināties pret parādnieka maksātnespēju), nevis akcesoritāte vai regresa tiesību īstenošana).
Jāatzīmē, ka publiski tikpat kā netiek runāts, ka Saeimas deputāte, kura ir MNL grozījumu autore, pati ir galviniece par ievērojamām saistībām. Saeimas debatēs viņa kā reiz ļoti aktīvi vērsās pret bankām. Kā cienījamie autoru oponenti (no kuriem atsevišķi pat neprot lietot pareizu terminoloģiju (vārda „galvinieks” vietā lietojot vārdu „galvotājs”)) vērtē deputātes rīcības ētiskumu?
http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/par-labu-danske-bank-piedzen-teju-pusmiljonu-ls-no-cvetkovas-un-birkava
http://www.delfi.lv/news/national/criminal/deputate-cvetkova-un-uznemums-majsaimnieks-zaude-tiesvedibu-par-noslegto-lizinga-ligumu.d?id=43056280
Starp citu, papētot tiesvedību gaitu, no deputātes var pamācīties, kā lietas novilcināt, izmantojot civilprocesa sniegtās iespējas! :) Es teiktu, ka kādā attīstītā Rietumeiropas valstī minētais būtu liels skandāls, kas novestu pie deputātes demisijas, bet tikai ne pie mums. :)

Ar saukli „Nost ar bankām!” var ļoti daudz ko sabendēt. Nesen piedalījos Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā deputāti pēkšņi atskāra, ka nulle kā pieņemtie „pret banku grozījumi” Nekustamā īpašuma nodokļu likumā, piemērojot 1.5% nodokļa likmi dzīvojamiem īpašumiem, kam īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, skar daudz plašāku loku, nekā tikai bankas. Faktiskie cietēji, ir īrnieki, tajā skaitā, denacionalizēto namu īrnieki, namu un dzīvokļu īpašnieki (juridiskas personas), u.c. Bankām un to meitas sabiedrībām Rīgā piederot tikai 8% no dzīvokļiem, kam piemērojami grozījumi. Tātad, šaujot bankām, ir nošauti pārējie, bet tikai ne pašas bankas. :)

Ar šādu saukli, un īstenībā aprobežotu pieeju, var sagandēt tiesību institūtus, kas ir daudz vecāki ne tikai par mūsu valsti, bet par pašu Eiropu. Likumdošanas procesam ir jābūt pārdomātam un balstītam uz nopietniem pētījumiem, nevis spontānam, atriebības elementus saturošam un visu ekonomiku kavējošam. Ja kāds vēlas oponēt šai nostājai, aicinu uz Tieslietu ministrijas ikgadējo komerctiesību konferenci 29.05.2014. LU telpās, kur kā reiz lasīšu referātu par pārdomāta likumdošanas procesa nozīmi ilgtspējīgas komercdarbības vides nodrošināšanā.
Jurka > Rolands Neilands
17. Aprīlis 2014 / 16:07
2
ATBILDĒT
Paldies, jautājumu vairāk nav:

Rolands Neilands
Head of Management Legal Support and Restructuring division at JSC "Reverta"
Rolands Neilands > Jurka
17. Aprīlis 2014 / 18:15
0
ATBILDĒT
Jurčik, man arī jautājumu vairāk nav. :D
http://www.youtube.com/watch?v=qQJo5duDLH0
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties