Lai gan tiesu vara ir viens no trim savstarpēji vienlīdzīgiem valsts varas atzariem, tās attiecības ar presi tradicionāli ir veidojušās citādi nekā likumdevējam un izpildvarai. Ne žurnālistikā, ne arī pašā tiesu varā nav noteiktas skaidras robežas un šo attiecību ietvars, konkrēti atbildot, par ko, ciktāl un kādā veidā, manierē tiesai – tiesnešiem – ir pienākums runāt ar žurnālistiem jeb sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu sabiedrības informētību un vienlaikus nezaudētu savu neatkarību. Lai meklētu un rastu šīs un citas atbildes, tiesu vara jau ir spērusi vairākus būtiskus soļus un savā praksē nonākusi pie dažiem konkrētiem secinājumiem.
Kā jau vēstīts šajā numurā, 14. aprīlī notika Augstākās tiesas un žurnāla "Jurista Vārds" kopīgi rīkota konference "Tiesas juridiskās kultūras telpā" (plašāk skat. D. Gailītes un G. Litvina sagatavoto konferences apskatu). Tās otrā daļa tika veltīta tieši diskusijai par tiesu un mediju attiecībām, uz tām raugoties no abām pusēm, tādēļ starp referentiem bija gan tiesneši, gan žurnālisti. Taču šis nebūt nav pirmais mēģinājums rast skaidrību par tiesu varas attiecībām ar neformāli tā dēvētās ceturtās valsts varas – preses – pārstāvjiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.