Par godu Administratīvā procesa likuma un administratīvo tiesu desmitgadei 14. aprīlī Augstākā tiesa rīkoja konferenci "Tiesas juridiskās kultūras telpā" (šajā "Jurista Vārda" numurā iespējams lasīt apskatu par konferenci), kuru atbalstīja Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte un žurnāls "Jurista Vārds".

Konferencei izvēlētā tēma ir ārkārtīgi svarīga. Pagājuši laiki, kad jādiskutē par normatīvo regulējumu un tā neprecizitātēm. Tiesību piemērotājam ir izšķirošā loma taisnīguma nodrošināšanā. Godīgs un gudrs tiesību piemērotājs ar tiesību normu interpretācijas vai tiesību tālākveidošanas metodēm arī neprecīzi uzrakstītu likumu spēj piemērot tādā veidā, lai konkrētajai faktiskajai situācijai atrastu taisnīgu risinājumu, savukārt negodīgs vai nezinošs tiesību piemērotājs sabojā pat izcilu likumu. Tādējādi ilgtspējīgu risinājumu var nodrošināt, pilnveidojot valsts pārvaldes cilvēkresursus. Tieši tiesību piemērotājam, nevis likumam ir izšķiroša nozīme taisnīguma nodrošināšanā.

Praksē tomēr vairāk tiek domāts par likumiem. Likumdevējs ar jaunām vai papildu norādēm cenšas ievirzīt tiesību piemērotāju un praksi noteiktā virzienā, kad rodas problēmas. Tiek aizstāta tiesību piemērotāja domāšana un dzinulis pašam ar tiesību normu interpretācijas vai tiesību tālākveidošanas metodēm rast risinājumu.

Atbilstoši SKDS 2013. gada aptaujas datiem 58% Latvijas iedzīvotāju domāšana prasa mazu vai nekādu piepūli un tikai 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašam jārūpējas par savu veselību, bet 40% uzskata, ka tas jādara valstij.

Likumdevēja paternālisms attiecībās ar valsts amatpersonām slāpē tiesību piemērotāju nepieciešamību pilnveidot savas prasmes. Rezultāta sasniegšanas ziņā likumu grozīt ir vieglāk, ātrāk un prognozējamāk, nekā vairot tiesu un valsts pārvaldes darbinieku spēju patstāvīgi atrisināt problēmas.

Tomēr vieglākais ceļš ne vienmēr ir ilgtspējīgākais. Panākumu atslēga jāmeklē izglītības un tālākizglītības sistēmā. Pamatskolā un vidējās izglītības programmā jābūt Satversmes mācībai; Juridiskās fakultātes absolventiem jābūt ar noteiktu zināšanu un prasmju apjomu, kas jāpārbauda valsts eksāmenā; tiesu un valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt iespējai tālākizglītības procesā gūt jaunākās atziņas tiesību teorijā un citos jautājumos.

Latvijas Tiesnešu mācību centra kopējais budžets 2012. gadā bija 211 572,50 eiro jeb apmēram 418,32 eiro, rēķinot uz vienu Latvijas tiesnesi. Summa būtu vēl mazāka, ja to "sadalītu" arī uz tiesu palīgiem, tiesas sēžu sekretāriem un tiesu kanceleju darbiniekiem.

Valsts administrācijas skolas kopējais budžets 2012. gadā bija 409 556,58 eiro jeb apmēram 35,57 eiro uz vienu Latvijas ierēdni.

Tiesu darbinieku un ierēdņu mācībām atvēlētie resursi Latvijā ir katastrofāli mazi. Tas nozīmē ievērojamu risku tiesību virsvadības principa īstenošanai valstī.