Minētie likumprojekti ir dažādās izstrādes stadijās, un to virzība ir atkarīga no vairākiem aspektiem. Pastāv arī liela iespējamība, ka darbs pie šiem likumprojektiem turpināsies vēl arī Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada pirmajā pusē. Līdz ar to īss ieskats šajās tieslietu disciplīnās jebkuram interesentam ļaus iepazīties ar pagājušā gada darba rezultātiem.

Šo pārskatu sagatavojis autoru kolektīvs jeb Tieslietu ministrijas nozares padomnieki Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā: Vita Sliede (Jaunākās tendences maksātnespējas regulējuma modernizācijā); Gatis Groza (Komercnoslēpumu direktīva; Preču zīmju reforma; Maza apmēra prasības regulas pārskatīšana); Baiba Jugane-Lintere (Datu aizsardzības reformas pakotne; Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi) un Inga Melnace (Eiropas prokurora birojs; Eirojusts; Procesuālo tiesību pakete).

Jaunākās tendences maksātnespējas regulējuma modernizācijā

Eiropas Savienības (ES) regulējums pārrobežu maksātnespējas procedūrām jeb Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Maksātnespējas regula) ir spēkā kopš 2002. gada. Maksātnespējas regulu piemēro gadījumos, kad parādnieka (fiziskas vai juridiskas personas) aktīvi vai kreditori atrodas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, un tās piemērošana praksē norit visnotaļ veiksmīgi.

Vienlaikus pēdējā laika Eiropas nestabilās ekonomiskās situācijas sekas ir arī Eiropas uzņēmumu nonākšana finansiālās grūtībās un/vai bankrots. ES likumdevējs seko līdzi vienotā tirgus aktuālajām tendencēm, un Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 2012. gada 12. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu pārrobežu maksātnespējas procesuālā regulējuma modernizācijai.³ Maksātnespējas regulas grozījumi paredz gan novērst spēkā esošās sistēmas nepilnības, gan piedāvā pēc iespējas koncentrēt maksātnespējas procesu uz restrukturizāciju, nevis bankrotu, īpaši laikā, kad ES atveseļojas no ekonomiskās krīzes.

Galveno izmaiņu rezultātā plānots:

1. paplašināt Maksātnespējas regulas piemērošanas jomu, aptverot arī procedūras, kas vērstas uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu, proti, sanācijas, parāda dzēšanas un reorganizācijas procedūras;

2. modernizēt parādnieka galvenā interešu centra jeb COMI⁴ koncepciju, jo tieši COMI dalībvalstī atverama galvenā maksātnespējas procedūra un COMI dalībvalsts materiālās normas piemērojamas pārrobežu maksātnespējas procedūrai. Viens no COMI reformas mērķiem ir samazināt "maksātnespējas tūrismu" jeb iespēju parādniekam neilgi pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas pārcelt to caur COMI uz citu dalībvalsti, lai nodrošinātu sev labvēlīgāku procesa iznākumu;

3. efektivizēt procesa norisi, pēc iespējas izvairoties no sekundāro procedūru piemērošanas, bet vienlaikus nodrošinot vietējo kreditoru interešu aizsardzību identiskā līmenī, kā tas būtu sekundārās procedūras ietvaros;

4. vienādot publiski pieejamo informāciju attiecībā uz katru pārrobežu maksātnespējas lietu, proti, informācija par konkrētās procedūras veidu, procesuālajiem termiņiem, parādnieku, maksātnespējas administratoru būs vienkopus pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā⁵ savienotos dalībvalstu maksātnespējas reģistros un veicinās kreditoru informētību;

5. uzlabot sadarbības mehānismu starp tiesām un administratoriem;

6. paredzēt speciālus noteikumus uzņēmumu grupu maksātnespējas procesu koordinācijai.