Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – kodekss).
Jaunā likuma nepieciešamība jau ir kļuvusi aksiomātiska. Kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarītie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām.
Tādēļ Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma tiek īstenota vairākos posmos.
Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu pakļautības maiņu. Ar 2012. gada 1. jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus.
Vienlaikus Tieslietu ministrijā notika darbs pie nākamā reformas posma – Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas izstrādes un ieviešanas. Koncepcija tika apstiprināta Ministru kabinetā 2013. gada 4. februārī, un Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot administratīvo pārkāpumu sistēmas ieviešanas plānu un administratīvo sodu procesa likumprojektu.
Likumprojekta izstrādes gaitā eksperti saskārās ar daudziem izaicinājumiem. Piemēram, ievērojot to, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir "mazā krimināllieta", kurā lēmumu pieņem pārvaldes iestāde, likumprojektā bija jāievieš kriminālprocesuālie principi, vienlaikus saglabājot atsevišķus administratīvā procesa elementus. Tāpat bija jāatrod līdzsvars starp procesa efektivitāti un privātpersonu tiesību un interešu aizsardzību. Atbildes uz darba gaitā konstatētajiem jautājumiem tika meklētas diskusijās ar akadēmisko personālu, amatpersonām, kas ikdienā piemēro administratīvos sodus, kā arī tiesnešiem.
Šajā publikācijā tuvplānā tiks apskatītas svarīgākās izmaiņas, ko ar likumprojektu ir paredzēts ieviest administratīvo pārkāpumu nozarē.
Administratīvo sodu nozaru kodifikācija
Latvijā līdz šim pastāvējusi tradīcija sodošās normas kodificēt vienā likumā. Šāda pieeja bija raksturīga 1933. gadā pieņemtajam Sodu likumam, kurā, sekojot 1903. gada Krievijas Sodu nolikuma paraugam, bija apkopoti visi likumpārkāpumi un par tiem nosakāmie sodi. Šāda pieeja raksturīga arī padomju tiesībām, kurās pastāvēja duālā sodu sistēma, administratīvie sodi tika nodalīti no kriminālajiem sodiem, bet abos gadījumos sodi tika apkopoti kodeksos.
Administratīvo pārkāpumu procesa likums atkāpjas no šīs tradīcijas. Šīs reformas pamatā esošā Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija (apstiprināta ar 2013. gada 4. februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 38) paredz, ka nākotnē administratīvo pārkāpumu sastāvi ir ietverami tajā pašā likumā, kurā ir ietverts pienākums veikt kādu darbību vai arī noteiktas darbības aizliegums. Citiem vārdiem sakot, administratīvie pārkāpumi vairs netiks apkopoti vienā kodeksā, bet gan kodificēti pēc pārkāpuma objekta pazīmes un tiks ietverti katrā attiecīgās nozares likumā.
Izmaiņas līdzšinējā sodu sistēmas tradīcijā pamatotas ar vairākiem apsvērumiem.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss šobrīd rada maldinošu iespaidu, ka tas ir kodekss. Kā zināms, tad kodeksā tiek pilnīgi apkopotas kādu nozari regulējošās tiesību normas un tās tiek izklāstītas sistemātiski un stilistiski vienotā formā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
