Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – kodekss).
Jaunā likuma nepieciešamība jau ir kļuvusi aksiomātiska. Kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarītie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām.
Tādēļ Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma tiek īstenota vairākos posmos.
Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu pakļautības maiņu. Ar 2012. gada 1. jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
