Vērtējot 29. maijā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma 14. panta trešajā daļā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) judikatūras gaismā, jāsāk ar secinājumu, ka ne Konvencija, ne Tiesas prakse neuzliek valstīm pienākumu definēt prioritāru lietu kategorijas. Šādu kategoriju definēšana pati par sevi arī nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, taču ir svarīgi izprast, kāda varētu būt pieņemto grozījumu ietekme uz sistēmu kopumā, proti, jāpārliecinās, ka jaunās normas piemērošana praksē neradīs negatīvas sekas tiesu darba organizācijai citos kriminālprocesos, kuros tiesājamās personas nebauda Kriminālprocesa likuma 14.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
