Informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis

[..] Ziņojuma mērķis ir iezīmēt iespējamo tiesu politikas rīcības virzienu, lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze, attiecīgi atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, tai skaitā pārāk gari tiesvedības termiņi, mazā tiesnešu skaita tiesā dēļ apgrūtināta vai neiespējama specializāciju izveide un lietu sadales nejaušības nodrošināšana.

[..]

Pašreizējās situācijas raksturojums

Tiesu izvietojuma un lieluma raksturojums

Latvijā izveidotās pirmā un otrā līmeņa tiesas noteic likuma "Par tiesu varu" 29. panta pirmā daļa. Minētā panta otrā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības – tiesu nami.

Esošais rajonu (pilsētu) tiesu izvietojums faktiski ir radīts pirms neatkarības atjaunošanas un joprojām atbilst toreizējam Latvijas teritorijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam, proti – rajona (pilsētu) tiesas tika izveidotas katrā rajonā, bet Rīgā – atbilstoši Rīgas priekšpilsētu administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Ja salīdzina tiesu skaitu ar iedzīvotāju skaitu, tad kopumā Latvijā ir vidēji 2,2 tiesas uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus norādāms, ka vairāk nekā 30% no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo Rīgā (aptuveni 700 tūkstoši no 2 miljoniem). Rīgas pilsētas teritorijā atrodas sešas pirmās instances tiesas (jeb 17% no tiesu kopskaita), un tajās kopumā strādā 95 tiesneši (29% no tiesnešu kopskaita).

No 34 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesām (turpmāk – rajonu (pilsētu) tiesas) lielākā daļa – 22 rajonu (pilsētu) tiesas – ir nelielas tiesas, kurās tiesnešu skaits ir no 3 līdz 7 tiesnešiem (neskaitot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus). Deviņas rajonu (pilsētu) tiesas ir ar tiesnešu skaitu no 8 līdz 14 tiesnešiem, bet tikai trīs rajonu (pilsētu) tiesās tiesnešu skaits ir lielāks par 14 tiesnešiem. Līdz ar to Latvijā dominē plašs tiesu izvietojuma tīkls ar nelielu tiesnešu skaitu tiesā.

Savukārt rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļās tiesnešu skaits ir vēl mazāks: 22 zemesgrāmatu nodaļās ir tikai 1 līdz 2 zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, trīs zemesgrāmatu nodaļās tiesnešu skaits ir 3 līdz 4 tiesneši, bet tikai divās zemesgrāmatu nodaļās tiesnešu skaits ir lielāks par 13 tiesnešiem.

Šāds neliels tiesnešu skaits tiesās apgrūtina esošo tiesnešu resursu piesaisti darbam pārslogotajās tiesās, piemēram, uz laiku līdz lietu uzkrājumu likvidēšanai, jo nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, kas ir tiesneša pamata darbavieta.

Tiesā ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaicīgi tiesnešu specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē. Lai nodrošinātu minēto principu vienlaicīgu ievērošanu, ir nepieciešams, lai attiecīgā tiesību nozarē vai tiesību jautājumā specializētos ne mazāk kā četri tiesneši. Šādā gadījumā ir iespējams nodrošināt gan nejaušības principa un specializācijas principu ievērošanu lietu sadalē, augstāku tiesas spriešanas kvalitāti, gan novērst nevēlamu korporatīvu saišu veidošanos. Tiesas ar nelielu tiesnešu skaitu arī rada paaugstinātu interešu konflikta risku.

Arī Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (The European Commission for the Efficiency of Justice – angļu val.