2013. gadā plaši izskanēja ziņa, ka "pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padomes lēmuma apstiprināt Latvijas pievienošanās plānu organizācijai OECD uzaicināja Latviju kļūt par Pretkorupcijas darba grupas pilntiesīgu dalībnieci un ratificēt Pretkorupcijas konvenciju".¹ Pildot Pretkorupcijas darba grupas izteiktās rekomendācijas, Latvijā tika veikti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, kas saistīti ar juridiskajām personām piemērojamiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Būtiski tika grozītas Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas. Minētie grozījumi, iespējams, palielinās piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu skaitu, līdz ar to aizvien spilgtāk izgaismosies krimināltiesiskās un kriminālprocesuālās problēmas, kuru saknes meklējamas fizisko un juridisko personu dažādībā. Pētījumā autors atspoguļo minētās problemātikas vienu dimensiju, kas saistīta ar prevenciju.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera 2013. gada pārskatā par prokuratūras darbu starp 2014. gada aktualitātēm tiek minēts: "Trešā aktualitāte ir saistīta ar Latvijas iestāšanos OECD, un, proti, vēl arvien ļoti maz tiek piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajām personām. Šajā jomā nepieciešama darba radikāla aktivizācija, jo, kā liecina statistika, ievērojams daudzums noziedzīgu nodarījumu tiek izdarīts tieši juridisko personu interesēs."²

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktora vietniece Rūta Rācene-Bērtule 2012. gada 19. oktobrī starptautiskajā konferencē "KNAB 10 gadi" pamatoti norādīja: "Bez fiziskās personas juridiskā persona nevar rīkoties. Šai fikcijai vai mākslīgajam veidojumam nepiemīt tādas cilvēcīgās īpašības kā domāšana vai vaina.