1. Pārrobežu laulības izbeigšanai piemērojamais likums

Pievēršoties jautājumam par pārrobežu laulības izbeigšanai piemērojamo likumu, jāatzīst, ka nereti pārrobežu laulības izbeigšanai, iespējams, jāpiemēro nevis tiesas valsts, bet gan kādas citas valsts likums. Jānorāda, ka laulības izbeigšana vienmēr ir saistīta ar laulāto mantisko attiecību, kā arī bērnu un vecāku attiecību risināšanu. Latvijā nevar izšķirt laulību, neatrisinot laulāto mantisko attiecību, kā arī bērnu un vecāku attiecību jautājumus, ja par tiem pastāv strīds (Civillikuma 77. pants).¹ Minētā iemesla dēļ autore vēlas uzsvērt, ka pārrobežu laulības šķiršanai un atzīšanai par neesošu piemērojamais likums visbiežāk regulē tikai atbildi uz pamatjautājumu, proti, vai laulība ir izbeigta. Savukārt laulāto mantiskajām attiecībām, kā arī vecāku un bērnu attiecībām pārrobežu laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu gadījumā varbūt jāpiemēro citas valsts likums atkarībā no tā, ko nosaka attiecīgais starptautisko privāttiesību regulējums.

Pirms pievērsties valstu starptautisko privāttiesību analīzei attiecībā uz pārrobežu laulības izbeigšanai piemērojamo likumu, ir nepieciešams izpētīt Padomes regulas (ES) Nr. 1259/2010 (2010. gada 20. decembris), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai (turpmāk – Roma III regula), noteikumus attiecībā uz pārrobežu laulības izbeigšanai piemērojamo likumu. Tā kā tas ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību akts, kas ir tieši izmantojams Latvijā, tātad ir jāpiemēro vienmēr, kad pārrobežu laulība tiek šķirta Latvijā.

Roma III regula ir ciešākās sadarbības regula, kura saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kas noteikti lēmumā, ar kuru dota šādas sadarbības atļauja (Roma III regulas preambulas 8. punkts).²

Roma III regulu piemēro laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai tiesību normu kolīziju situācijās (Roma III regulas 1. panta 1. punkts),³ proti, Roma III regula nosaka pārrobežu laulības šķiršanai un pārrobežu laulāto atšķiršanai piemērojamo likumu. Jānorāda, ka atšķirībā no Padomes regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību (turpmāk – Briseles IIbis regula) Roma III regula nav piemērojama pārrobežu laulības atzīšanai par neesošu,⁴ tādēļ, lai noteiktu pārrobežu laulības atzīšanai par neesošu piemērojamo likumu, joprojām ir jāaplūko katras dalībvalsts nacionālās kolīziju normas attiecībā uz šo jautājumu. Roma III regula ir piemērojama tikai attiecībā uz pārrobežu laulības saišu saraušanu vai iziršanu, savukārt iepriekš izskatāmie jautājumi ir jānosaka saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts nacionālajām kolīziju normām (Roma III regulas preambulas 10. punkts, Roma III regulas 1. panta 2. punkts).⁵

Ļoti svarīgi, ka Roma III regula ir universāla, proti, tās kolīziju normas nosaka, vai ir piemērojami ne tikai kādas Roma III regulā iesaistītas dalībvalsts tiesību akti, bet arī Roma III regulā neiesaistītas dalībvalsts tiesību akti vai kādas tādas valsts tiesību akti, kura vispār nav dalībvalsts (Roma III regulas preambulas 12. punkts, Roma III regulas 4. pants). Jāpiebilst, ka turpmāk šajā darbā, analizējot Roma III regulu, ar terminu "tiesa", atbilstoši Roma III regulas 3. panta 2. punktā norādītajai termina "tiesa" definīcijai, domātas visas tās iestādes Roma III regulā iesaistītajās dalībvalstīs, kam ir jurisdikcija lietās, uz kurām attiecas Roma III regulas darbības joma.⁶

Jāatzīmē, ka Roma III regula palielina pušu autonomiju pārrobežu laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, sniedzot pārrobežu laulātajiem ierobežotu iespēju izvēlēties laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietai piemērojamo likumu (Roma III regulas preambulas 15. punkts). Vienlaikus jānorāda, ka Roma III regulas pamatprincips ir abu laulāto apzināta izvēle, proti, katram pārrobežu laulātajam ir precīzi jāzina, kādas ir piemērojamo tiesību aktu izvēles juridiskās un sociālās sekas (Roma III regulas preambulas 18. punkts). Saskaņā ar Roma III regulas 5. panta 1. punktu pārrobežu laulātie var vienoties norādīt pārrobežu laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamos tiesību aktus ar noteikumu, ka tie ir tās valsts tiesību akti, kurā vienošanās noslēgšanas laikā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, vai tās valsts tiesību akti, kurā atrodas pārrobežu laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ar noteikumu, ka vienošanās noslēgšanas laikā viens no viņiem tur joprojām dzīvo, vai tās valsts tiesību akti, kuras valsts piederība ir vienam no pārrobežu laulātajiem vienošanās noslēgšanas laikā, vai tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa.