16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)
Numura tēma
ECT nolēmumi tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā
3
Kristīne Līce
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) nolēmumu ietekme Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā būtu aplūkojama no diviem aspektiem: pirmkārt, šo nolēmumu ietekme uz novērtēšanas sistēmu kopumā un, otrkārt, nolēmumu ietekme uz konkrēta tiesneša profesionālās darbības vērtējumu. Turklāt svarīgi ir ne tikai Tiesas spriedumi, kurā tā atzinusi, ka noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) pārkāpums, bet arī tie spriedumi, kuros pārkāpums nav konstatēts, kā arī lēmumi gan par sūdzību atzīšanu par acīmredzami nepamatotām, gan par lietu svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta, tajā skaitā arī gadījumos, kad Tiesa apstiprina puses panākto mierizlīgumu.

Komentārs par pirmo aspektu jāsāk ar atgādinājumu par to, ka ne Konvencija, ne Tiesas judikatūra neuzliek valstīm pienākumu veidot kādu konkrētu tiesnešu vērtēšanas sistēmu. Tā vietā Tiesa vairakkārt ir atkārtojusi, ka valsts pienākums ir organizēt savu tiesu sistēmu tādējādi, lai garantētu Konvencijas 6. pantā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt tiesu darba organizācija ietver arī pienācīgi izglītotus un kompetentus tiesnešus. Tā spriedumā lietā “Moisejevs pret Latviju”1 Tiesa atgādināja, ka “Konvencijas 6. panta 1. punkts uzliek pienākumu līgumslēdzējām valstīm pašām organizēt savu tiesu sistēmu darbību tādā veidā, lai varētu apmierināt šīs normas prasības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
16. Septembris 2014 / 15:02
3
ATBILDĒT
ECT glābj tas, ka viņu spriedumus nevērtē neviena cita tiesa. Ja vērtētu, varu derēt, ka atcelto būtu pietiekami daudz. Viņiem gan ir vieglāk tādēļ, ka viņu galvenais tiesiskuma kritērijs ir politkorektums un ABSTRAKTAS cilvēktiesības. Šādos apstākļos - kas gan tur liels - piespriest mazgadīgas meitenenes izvarotājam (pastiprinošos apstākļos) >11 000 euro par to, ka kamera par šauru un nāras par cietu...
Baraks Osama > Jurčiks
16. Septembris 2014 / 16:37
1
ATBILDĒT
Var uz to raudzīties arī šādi - ja pienācīgi no vainīgā par labu cietušajam tiktu piespriests atlīdzināt nodarīto kaitējumu civiltiesiskā kārtā, tad šie 11 tūkstoši euro viņam būtu vājš mierinājums, jo tos visdrīzāk nāktos novirzīt šāda sprieduma izpildei.
Seskis > Jurčiks
16. Septembris 2014 / 15:51
4
ATBILDĒT
Ieslodzītais arī ir cilvēks!
Tagad top Eiropas regula, kurā teikts, ka, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēs ieslodzītā tiesību aizskārumu, papildus morālā kaitējuma atlīdzinājumam ieslodzītajam uz brīvības atņemšanas vietu laika īsināšanai sūtīs tiesas sēžu sekretāres.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties