Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb Baltijas Civillikums tika izstrādāts vācu vēsturiskās tiesību skolas pandektu doktrīnas garā, ievērojot romiešu–ģermāņu tiesību tradīciju, saglabājot likuma tekstā atsevišķas vietējās baltiešu paražas. Baltijas Civillikums ir nozīmīgākais spēkā esošā 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma avots. Latvijas Civillikums savukārt ir "pārdzīvojis" padomju laikus un kalpo par pierādījumu 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas valsts pēctecībai privāttiesību jomā.
Baltijas Civillikuma paragrāfi atgādina zinātniska darba rezultātu ar zemsvītras avotu norādēm un no juridiskās tehnikas viedokļa ir nesalīdzināmi augstāk vērtējami nekā mūsdienu likumdevēja "radošā" darba veikums ar norādēm tikai uz panta grozījumu vai papildinājumu datumiem.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
Pirkt
