11. Novembris 2014 /NR. 44/45 (846/847)
Domu mantojums
Baltijas Civillikums laikmetu griežos: likuma pieņemšanas 150 gadu jubilejas atcerei
Dr.iur.
Jānis Lazdiņš
Latvijas Universitātes profesors  

Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļa jeb Baltijas Civillikums tika izstrādāts vācu vēsturiskās tiesību skolas pandektu doktrīnas garā, ievērojot romiešu–ģermāņu tiesību tradīciju, saglabājot likuma tekstā atsevišķas vietējās baltiešu paražas. Baltijas Civillikums ir nozīmīgākais spēkā esošā 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma avots. Latvijas Civillikums savukārt ir "pārdzīvojis" padomju laikus un kalpo par pierādījumu 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas valsts pēctecībai privāttiesību jomā.

Baltijas Civillikuma paragrāfi atgādina zinātniska darba rezultātu ar zemsvītras avotu norādēm un no juridiskās tehnikas viedokļa ir nesalīdzināmi augstāk vērtējami nekā mūsdienu likumdevēja "radošā" darba veikums ar norādēm tikai uz panta grozījumu vai papildinājumu datumiem.

Ievads

1864. gada 12. novembrī Krievijas impērijas cars/imperators Aleksandrs II1 ar savu parakstu apstiprināja prof. Frīdriha Georga fon Bunges (Friedrich Georg von Bunge, 1802–1897)2 izstrādāto Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu vai BVLK III daļu3 (krievu valodā – Сводъ местныхъ узаконенiй губернiй остзейскиxъ. Часть третiя. Законы гражданскiе)4 par Baltijas guberņu civillikumu. BVLK III daļa juristu vidē parasti tiek dēvēts par Baltijas Civillikumu vai Bunges Civillikumu. Arī autors turpmāk rakstā BVLK III daļu dēvēs par Baltijas Civillikumu.

Krievijas impērija sabruka Pirmā pasaules kara izskaņā (1917). Bijušās impērijas t.s. nacionālās nomalēs izveidojās jaunas valstis. To vidū arī Latvija. Latvijas Republikas Tautas padomes 1919. gada 5. decembra likums noteica, ka Latvijā paliek spēkā bijušās Krievijas tiesības, kas nav atceltas vai nerunā pretī Tautas padomes Politiskajai platformai, respektīvi, Latvijas valsts idejai. Baltijas Civillikums nekādi neapdraudēja neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu un palika spēkā tādējādi līdz jaunā Latvijas Civillikuma pieņemšanai Latvijas bijušo Baltijas guberņu teritorijās.5

1937. gada 28. janvārī tika pieņemts Latvijas Civillikums, kas stājās spēkā 1938. gada 1. janvārī.6 Ar to formāli noslēdzās Baltijas Civillikuma vēsture. Faktiski Latvijas Civillikuma pamata avots bija Baltijas Civillikums.7 Tika atmesti tikai atsevišķi novecojuši tiesību institūti,8 samazināts pantu skaits9 un likumā uzņemtas jaunākās, galvenokārt romiešu–ģermāņu tiesību ģimenes, civiltiesību atziņas.10 Pēc Latvijas Republikas neatkarības de facto atjaunošanas 1992.–1993. gadā Latvijas Civillikums atguva spēkā esamību.11 Latvijas Civillikums ir galvenais pierādījums Latvijas valsts pēctecībai/kontinuitātei privāttiesību jomā.

Šogad aprit 150 gadi, kopš tika pieņemts Baltijas Civillikums. Raksta mērķis ir izsekot Baltijas Civillikuma tapšanas gaitai un ar to saistītai problemātikai.

 

I. Tiesību skolu ietekme uz civiltiesību kodifikāciju izstrādi kapitālisma ēras pirmsākumos kontinentālajā Eiropā

XVIII gs. beigās un XIX gs. civiltiesību kodifikāciju izstrāde kontinentālajā Eiropā balstījās galvenokārt uz divu tiesību skolu atziņām:

  1. apgaismības laika dabisko tiesību skolu/doktrīnu;

  2. (vācu)12 vēsturiskās tiesību skolas pētījumiem.

1.1. Apgaismības laika dabisko tiesību skola

XVIII gs. Rietumeiropā lielākoties mēdz uzskatīt par apgaismības laikmetu. Līdz ar Franču revolūciju par valdošo doktrīnu pašsaprotami kļuva dabisko tiesību skola. Laika gara sauklis "Brīvība, vienlīdzība, brālība"13 kļuva par "paroli" pilsoniskām reformām, bet tiesību kodifikācija pa tiesību nozarēm – par valstiski organizētas nācijas simbolu.

Baltijas Civillikums ir nozīmīgākais mūsdienās spēkā esošā 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma avots.

1789. gada 26. augustā Francijas Nacionālajā sapulcē tika pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija,14 kas iemiesoja apgaismības laika dabisko tiesību ideālus. Deklarācijas pirmie divi panti pasludināja:

"Cilvēki piedzimst un paliek brīvi un vienlīdzīgi tiesībās; sociālās atšķirības ir pieļaujamas vienīgi uz vispārīgā labuma pamata (1. pants). Katras politiskas sabiedrības mērķis ir nodrošināt cilvēka dabiskās un neatņemamās tiesības; šīs tiesības ir brīvība, īpašums, drošība un pretošanās apspiešanai (2. pants)."15

Apgaismības laika dabiskās tiesības cilvēku redzēja kā racionālu būtni ar tai piemītošu saprātu, kas ļauj izprast arī dabisko tiesību principus un rīkoties atbilstoši tiesiskai kārtībai. Precīzi par to raksta prof. Urzula Flosmane (Ursula Floβmann):

"[..] pateicoties cilvēka racionalitātei, cilvēkam jāspēj izzināt (izprast) dabisko tiesisko kārtību, to deduktīvā ceļā atvasināt no saprāta patiesībām un izprast (prezentēt) kā noslēgtu tiesību sistēmu. Tiesību normai nav jābūt spēkā tikai tāpēc, ka tā kā sena paraža ir bijusi atzīta vai cēlusies no autoritatīvas jurisdikcijas, bet vienīgi tāpēc, ka tā ir saprātīga.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties