Var piekrist, ka grozījumi labāk iederētos PTAL vai kādā citā NA, nevis MN likumā, bet autora argumentācija ne ar ko neatšķiras (kāds pārsteigums) no banku publiski paustā viedokļa savu interešu lobēšanai. Tādēļ, lai kā autors censtos vilku pārģērbt jēra ādā, par neatkarīgu un objektīvu rakstu nevar nosaukt. Tā vietā, lai ar skaitļiem un faktiem aplūkotu, cik šobrīd Latvijā ir reāla un iespējama atlikušās kredīta summas piedziņa pēc ķīlas atsavināšanas (cik man zināms, tuva nullei, kas pierāda jau šobrīd faktiski pastāvošo nolikto atslēgu principu), autors stāsta, cik slikti ir mainīt civiltiesību pamatus. Ar šādu izpratni par tiesībām mēs joprojām dzīvotu viduslaikos - kad visi līgumi ir absolūti.. ir jāanalizē problēma pēc būtības, nevis jāstāsta, kā ASV kreditēšanas sistēma izveidota. Protams, paldies par to, bet tas nav arguments nolikto atslēgu neieviešanai, jo mēs varam aizgūt idejas, bet to realizācija ir pielāgojama Latvijas apstākļiem. Svarīgāk ir saprast, kāds ir „sausais atlikums” no nolikto atslēgu ieviešanas- cik cilvēkus varētu atgriezt ekonomiskajā apritē, nevis dzīvojot no aplokšņu algām, kāda būtu reālā kreditēšanas pasliktināšanās u.tml. šo izsverot arī būtu diskutējams nolikto atslēgu princips, nevis kaut ko mākoņos filozofējot par ASV ekonomikas vēsturi
Man drīzāk interesē, kad Konkurences padome varētu sākt pārbaudīt iespējamo vienošanos kredīta pirmās iemaksas paaugstināšanā un aiziešanā no valsts atbalsta programmas pirmajam mājoklim, ko vairākas bankas vienprātīgi pēc grozījumu veikšanas esot izdarījušas.. izskatās, ka bankas rīkojas pretēji jebkādai tirgus loģikai – nevis vērtē individuālā kredītņēmēja un īpašuma risku (īpaši par pirmo iemaksu), bet brutāli paceļ iemaksas apmēru visiem potenciālajiem kredītņēmējiem