Varbū tomēr ir iespējams laimests!

Absolūta taisnība jau vien ir, ko turklāt Satversme vienreiz jau secināja.
Šis "pret advokātu procesu" raksts līdzīgi kā pasakā "septiņi ar vienu cirtienu" meistarīgi aizslauka kārtējo nepamatoto lobiju.
Lielākoties "par advokātu procesu" rakstos ir uzskaitīti dažnedažādi argumenti, kamdēļ advokāts ir temīdas brālis un tikai viņam būtu šī ekskluzīvā tiesība runāt ar to.
Taču nevienā no "par advokātu procesu" rakstiem nav redzēta argumentācija, kā risināt divas, atļaušos apgalvot, fundamentālas lietas - tiesības uz tiesu un advokāta atlīdzība (jo nav nekur šobrīd lasīts/dzirdēts, ka advokāts ekskluzivitātes vārdā turpmāk strādātu par velti. Saruna ar māsu tomēr prasa zināmas pūles, kas ir par pamatu "taisnīgai" atlīdzībai, loģiski domājot).
Kā persona, kuras tiesības ir aizskartas, spēs tās aizstāvēt, ja tai nav līdzekļu advokāta darba apmaksai (konsultācijas, dokumentu sagatavošana utt.), nerunājot par tiesāšanās izdevumu samaksu.
Šobrīd ar tiesāšanās izdevumiem viss ir skaidrs - ja nav līdzekļu vai esi maznodrošināts, vari lūgt tiesu atbrīvot no tiesāšanās izdevumu apmaksas.
Kā būs ar advokāta atlīdzību? Diez vai tiesa būs tiesīga atbrīvot no šo izdevumu apmaksas un diez vai visi ņems atalgojumu strīda beigās.
Un te mēs nonākam pie būtiskākā šobrīd vēl neatbildētā jautājuma – kā persona spēs apmaksāt advokāta darbu (jo sevišķi startā līdz prasības celšanai)?
Un šeit atkal nonākam pie manas mīļās ruletes, kurā ir 36 iespējas (0 neskaitām) un 2 krāsas.
36 iespējas ir visi tie „skaistie” argumenti, kas minēti rakstos „par advokātu procesu”. Un te viss ir skaidrs.
Bet ir 2 krāsas (sarkanā – tiesības uz tiesu; un melnā – advokāta atlīdzība (tajā skaitā par konsultācijām, dokumentu sagatavošanu utt.).
Nu ko advokāti, argumentējiet un grieziet!