Jonam
Ja šeit kaut kas ir bezjēdzība, tad tā ir jūsu izpratne par tiesībām maksātnespējas procesā. Nav pamatots jūsu uzskats, ka tiesas pieņem šādus lēmumus, jo visi piekrīt un neviens ne par ko nesūdzās.
Tā, piemēram, banka tiesai sūdzas, ka administrators neatzīst banku par nenodrošināto kreditoru, jo bankas prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu. Administrators uzskata, ka banka ir nodrošinātais kreditors, nevis nenodrošinātais. Rajona tiesa 2013.gada oktobra lēmumā raksta. Citēju:
"Izvērtējot apstākļus lietā, tiesa uzskata, ka administratora lēmums ir likumpamatots un pareizs. Tā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 7.panta pirmo daļu nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Tiesa uzskata, ka Bankas (minēts konkrēts nosaukums) secinājums par Maksātnespējas likuma 5.pantā norādīto fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi ir kļūdains. Norādītā panta saturs -fiziskas personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, tulkojums sistēmiski ar citām Maksātnespējas likuma normām un tāpēc nenozīmē, ka maksātnespējas process nevar skart trešās personas. Pretējā gadījumā Maksātnespējas likumā nebūtu iekļauta XVII nodaļa –darījumu apstrīdēšana, XVIII nodaļa –Līgumu izpilde un izbeigšana, XXVI nodaļas 144.pants –darījumu apstrīdēšana bankrota laikā, kuru regulējums tieši skar trešo personu tiesības un pienākumus. Līdz ar to 5.panta uzdevums ir pēc iespējas pilnīgāk izmantot parādnieka mantu, nevis izmantot tikai parādnieka mantu. Tā kā ir stājies spēkā tiesas spriedums (spriedums par parāda piedziņu no trešās personas), Banka jebkurā mirklī ir tiesīga realizēt savas hipotekārā kreditora tiesības, atsavinot (minēts vārds, mūsu gadījumā tas ir dēls jeb persona, kura devusi nodrošinājumu) dēla ieķīlātos īpašumus. Līdz ar to salīdzinot Banku ar citiem kreditoriem, kuru labā nav nostiprināta hipotēka, neapšaubāmi uzskatāma par nodrošināto kreditoru.
Tiesa uzskata par nepamatotu Bankas norādi, ka Maksātnespējas likuma 7.panta tiesību normas vārdiskā jēga ir plašāka nekā tās mērķis un likuma plāns, ka šis aizklātais likuma robs jānovērš teoloģiskās redukcijas ceļā – sašaurinot tiesību normas vārdisko izpausmi līdz tiesību normas mērķim. Tiesa secina, ka Bankai likumdevējs ir sniedzis iespēju parādnieka (tēva, mūsu gadījumā) saistības dzēst izmantojot ķīlas tiesību, kuras tiesisko dabu regulē Civillikums un kura tiesību normu atkārtots izklāsts Maksātnespējas likumā nav nepieciešams. Gadījumā, ja administrators atzītu Banku par nenodrošināto kreditoru, tai būtu iespēja tēva parādu atgūt dubultā –kā no tēva, tā arī no dēla ieķīlātajiem īpašumiem.
Ar šādu rīcību Banka rīkojusies pretēji Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktajiem principiem un proti pretēji labticības principam, kad noklusējusi savu saistību ar zemesgrāmatā reģistrētu hipotēku, tā izmantojot situāciju, lai netaisnīgi iedzīvotos, Banka rīkojusies pretēji kreditoru vienlīdzības principam, parādu atgūstot maksātnespējas procesā un vienlaicīgi ārpus tā."
Šādus lēmumus varu citēt un citēt. Pretēji tiesu lēmumi man nav zināmi. Protams, jūs jau varat domāt,ka esat gudrāks par visām Latvijas tiesām...Ko tad likumdevējs tagad ļoti labu izdarīja, precīzi pasakot grozījumos, ka kreditors, pretēji judikatūrai, ir uzskatāms par nenodrošināto kreditoru? Būs vēl lielāks ķīselis, kā jau tiesa raksta lēmumā –bankas izmantos to un mēģinās naudu saņemt dubultā –no tēva un dēla, noklusējot kreditora prasījumos tēva mn procesā, ka tāds nodrošinājums vispār ir, jo ja jau banka pēc 2015.gada 1.marta būs uzskatāma par nenodrošināto kreditoru šādos gadījumos, tad par kādiem nodrošinājumiem kreditora prasījumā tai vēl būtu jāraksta un administratoram jāatskaitās. Administrators jau arī nevar zināt potenciālās trešās personas, kuras varētu būt devušas nodrošinājumu, administrators zemesgrāmatā skatās tikai parādniekam piederošos īpašumus. Precedenti šādai banku pašdarbībai jau ir bijuši. Tām arī vienmēr nav jābūt bankām, tā var būt jebkura persona, kas saņēmusi nodrošinājumu. Tagad likumdevējs pavēris durvis vēl platāk... un mums atliek tikai paļauties uz šo personu, kuru prasījumu tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, godaprātu.