Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos imigrācijas jautājumos ir jāpiemēro Šengenas Robežu kodekss2 un Vīzu kodekss.3 Tādējādi nav jāpiemēro ar tiem nesaderīgs dalībvalsts nacionālais likums. Šajā lietā konkrēti risināts jautājums par ārzemnieka ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un vīzu izsniegšanu/anulēšanu. No sprieduma secināms, ka Latvijas Republikā tas ir Imigrācijas likums, kura piemērošanu vistiešāk ietekmē abas minētās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulas.
Vērtējot izskatītās lietas būtību, jāsecina, ka tā ir saistīta ar situāciju, kad ārzemniekam ir divas pases. Viena pase ir derīga ceļošanai, bet tajā nav vīzas; savukārt otra pase vairs nav derīga, taču tajā ir derīga vīza. Sprieduma iespējamais efekts nebūtu ierobežojams tikai ar šādām situācijām, kad jānosaka vīzas derīguma noteikšanai piemērojamais regulējums. Pirmkārt, protams, ir jāņem vērā sprieduma tiešā ietekme uz tajā vērtētajiem derīgas vīzas derīguma kritērijiem. Tomēr svarīgi izvērtēt arī tā iespējamo pozitīvo ietekmi uz ārzemnieku tiesību aizsardzību, ieceļojot Šengenas valstu teritorijā caur dažādu dalībvalstu robežpunktiem.
1. Lietas C-575/12 būtiskie faktiskie apstākļi
Kā izriet no spriedumā ietvertā faktisko apstākļu izklāsta, problēmas cēlonis ir tāds, ka 2010. gada 8. oktobrī AS "Air Baltic Corporation" (turpmāk – "Air Baltic") ar reisu Maskava–Rīga uz Latviju atveda Indijas pilsoni, kas robežkontrolē vienlaicīgi uzrādīja divus dokumentus: 1) derīgu Indijas pilsoņa pasi bez vienotas vīzas; 2) anulētu Indijas pilsoņa pasi, kurā bija ielīmēta vīza ar derīguma termiņu no 2009. gada 25. maija līdz 2014. gada 25. maijam.4
Lai gan Šengenas Robežu kodekss tiešā veidā neliedz personai ieceļošanu Šengenas valstu teritorijā ar šādu dokumentu sastāvu, tomēr konkrētajā situācijā priekšroka dota Imigrācijas likuma regulējumam, kas to nepieļauj. Tas ir, Indijas pilsonim atteica ieceļošanu Latvijas Republikas teritorijā tāpēc, ka viņam nebija derīgas vīzas Imigrācijas likuma izpratnē. Atvedot Indijas pilsoni, "Air Baltic" ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu (personas pārvadāšanu uz Latvijas Republiku bez robežas šķērsošanai vajadzīgajiem ceļošanas dokumentiem). Tādējādi lietas dalībniekam "Air Baltic" ar 2010. gada 14. oktobra lēmumu Valsts robežsardze (turpmāk – VR) uzlika administratīvu naudas sodu Ls 2000 apmērā. Lietas gaitā "Air Baltic" sūdzība par minēto lēmumu VR priekšniekam ar 2010. gada 9. decembra lēmumu noraidīta. Arī Administratīvajā rajona tiesa ar 2011. gada 12. augusta spriedumu "Air Baltic" prasību noraidīja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
