27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem
Publisko iepirkumu likuma jaunākie grozījumi Satversmes tiesā
LL.M. (Džordžtaunas Universitāte)
Katrīne Pļaviņa
zvērinātas advokātes palīdze  

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam.

Aplokšņu algu maksātāju apkarošana joprojām ir Latvijas valdības prioritāte.1 Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) cīnās ar aplokšņu algu maksātājiem, veicot nozaru pārbaudes, piemēram, zobārstniecībā,2 autoservisos3 un citur.4 Cīņas ietvaros arī atgriezās pie ierosinājuma nepieļaut aplokšņu algu maksātājiem saņemt valsts pasūtījumus.

Likumdevējs šo ierosinājumu atbalstīja vēl 2010. gadā, papildinot Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 39. panta pirmo daļu ar 6. punktu (turpmāk – Atceltā norma). Tas paredzēja automātiski izslēgt no dalības iepirkumā tos pretendentus vai kandidātus, kuru darbinieki saņēma mazāk nekā 70% no vidējās algas nozarē.5

Satversmes tiesa šo normu 2011. gada nogalē6 atzina par neatbilstošu Satversmes 91. pantam. Tā konstatēja atšķirīgu attieksmi pret pretendentiem, kuru darbinieku alga ir mazāka par 70% no vidējās algas nozarē, un tiem, kuru darbinieku alga ir lielāka. Turklāt apstrīdētā norma paredzēja izslēgt pretendentus no dalības iepirkumā, neļaujot tiem pierādīt nodokļu samaksu.

Saeima 2014. gada 2. oktobrī papildināja PIL 48. pantu (turpmāk – Grozījumi), dodot pasūtītājiem iespēju atzīt piedāvājumu par nepamatoti lētu un izslēgt pretendentu no tālākas dalības iepirkumā, ja kaut viens tā vai apakšuzņēmēju darbinieks saņem mazāk nekā 80% no profesijas vidējās stundas likmes un VID tam neredz attaisnojumu. Pasūtītājam būs pienākums pārbaudīt ikviena piedāvājuma cenas pamatotību.7

VID paziņojums presei par šiem grozījumiem vēstīja, ka jaunā norma neļaus aplokšņu algu maksātājiem saņemt valsts naudu. VID neminēja Satversmes tiesas 2011. gada spriedumu (turpmāk – Spriedums) ne preses paziņojumā, ne Grozījumu anotācijā. Iestāde vien atzīmēja, ka Atceltā norma zaudējusi spēku.8

Pēc autores domām, Grozījumi līdzinās Atceltajai normai un ir pamats tos apstrīdēt Satversmes tiesā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties