Jēdziena "nejaušs notikums" vēsturiskā izpratne

Kā to nosaka Civillikuma 1773. pants, nejaušu zaudējumu cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara. Civillikuma 1773. pants lieto saikli "vai", kas apzīmē alternatīvu un it kā nostāda pretstatā šos abus nejauša zaudējuma izraisošos cēloņus. Apskatot Civillikuma komentāros pausto, secināms vien tas, ka nejaušs zaudējums ir tāds, kurā nevienu nevar vainot, tāpēc tā atlīdzināšana Civillikuma 1774. pantā norādītajā gadījumā nav uzskatāma par atbildību.¹ Tāpat komentāros pausts: "Noteikums, ka nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina, izriet no tā, ka nav iespējams konstatēt šāda zaudējuma cēlonisko sakaru ar kādas personas prettiesisku rīcību. Nav arī atbildības otra priekšnoteikuma – vainas."²

Ar jēdzienu "nepārvarama vara" (force majeure, vis maior, angliski saukta arī Act of God), kā to raksturo arī prof. V. Kalniņš, ir domāta kaut kāda stihija, kuru cilvēks ar saviem spēkiem nevar pārvarēt – zemestrīce, ūdensplūdi, ugunsgrēks u.c.³ Kā tas atspoguļots romiešu tiesībās, "laupīšanas, sacelšanās, ugunsgrēka, ūdensplūdu, bandītu uzbrukuma postījumi ne no viena nevar tikt piedzīti".⁴ Juridiskajā terminu vārdnīcā šis termins tiek skaidrots kā no līguma dalībnieku gribas neatkarīgi apstākļi, kuru iestāšanās gadījumā objektīvi nav iespējams izpildīt līguma saistības.⁵ Francijā par nepārvaramu varu tiek uzskatīti tādi notikumi, kuri nav paredzami un nav novēršami un kurus izraisa no attiecīgās personas neatkarīgi ārējie apstākļi, bet Vācijas tiesu praksē nepārvaramas varas apstākļi ir iestājušies tad, ja zaudējumus radošais notikums ir radies ārēja spēka (dabas spēku vai trešās personas) ietekmē, tātad tas nav atkarīgs no bojātās lietas (objektīvais priekšnoteikums) un šo notikumu pat ar īpašu rūpību nav bijis iespējams novērst vai padarīt mazāku (subjektīvais faktors).⁶

Taču nejaušs notikums kā nejaušu zaudējumu cēlonis nekur netiek atsevišķi skaidrots. Kā to norādījis arī prof. K. Torgāns savā grāmatā "Līgumu un deliktu tiesību problēmas", nejauša notikuma kā nejauša zaudējuma cēloņa noskaidrošana būtu izpētes vērta.⁷ Pieņemot, ka nepārvarama vara ir ārkārtējs un iepriekš neparedzams sevišķi spēcīgs šķērslis, paliek jautājums, vai bez nepārvaramas varas iespējami arī citi šķēršļi, kurus kā attaisnojumus var ietilpināt jēdzienā "nejaušība" vai "nejaušs gadījums".⁸

Lai noskaidrotu šī jēdziena nozīmi un attīstību, nepieciešams neliels ieskats vēsturē. Senie romieši uzskatīja, ka gadījums (casus) ir tur, kur vainas vairs nav – lieta gājusi bojā vai pasliktinājusies nejauša gadījuma apstākļos, un atbildīgā persona nav vainojama.