Nešaubīgi, ka pārkāpumi administratora darbībā nav pieļaujami un, ja tādi ir bijuši, par tiem ir jāseko atbilstošai atbildībai. Vienlaikus autors uzskata, ka, radot jaunas tiesību normas, ir jāizvērtē to atbilstība pastāvošajai normu sistēmai. Diemžēl likumdevēja pieņemto normu, kas jau stājusies spēkā, – Maksātnespējas likuma 17. panta 3.1 daļu – nevar atzīt par atbilstošu pastāvošajai administratoru sertificēšanas un atkārtotas sertificēšanas sistēmai, un rodas vairāki būtiski jautājumi par tās praktisku piemērošanu.
Plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā nereti tiek atspoguļots atsevišķu kreditoru viedoklis par iespējamiem administratoru darbības pārkāpumiem maksātnespējas procesos. Acīmredzami Saeimas deputātos tas radījis pārliecību, ka administratoru darbībā valda patvaļa un absolūta nesodāmība. Tā rezultātā, iespējams, iejūtoties Ziemassvētku vecīša lomā un vēloties sagādāt dāvanu gan vienmēr kārtīgajiem kreditoriem, gan pēc administratoru sodīšanas alkstošai sabiedrības daļai, likumdevējs ir pieņēmis grozījumus Maksātnespējas likumā. Tie paredz, ka lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā Maksātnespējas administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā. Minētā tiesību norma stājusies spēkā 2015.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.