Vispārīgs raksturojums

Pētījums veikts par tiesu praksi nolēmumu struktūras veidošanā. Izpētīti 166 tiesu nolēmumi – notiesājoši spriedumi un vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. No tiem 127 ir notiesājoši spriedumi, kad lieta pilnā apjomā skatīta bez pierādījumu pārbaudes (Kriminālprocesa likuma 499. panta kārtībā), 6 vienošanās, kā arī 4 apgabaltiesu nolēmumi.

Tiesu prakses apkopojumā izmantoti pirmās instances tiesu nolēmumi krimināllietās par Krimināllikuma 175. pantā un 180. pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas iztiesātas 2013. gadā.

Nolēmumu (notiesājošu spriedumu) ievaddaļa

Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī KPL) 524. pantā "Sprieduma ievaddaļa" noteikts:

"Sprieduma ievaddaļā norāda: 1) ka spriedums taisīts valsts vārdā; 2) sprieduma pasludināšanas datumu; 3) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu; 4) tiesas sastāvu; 5) prokuroru, aizstāvi; 6) apsūdzētā vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datumu un vietu; 7) Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, pēc kura persona apsūdzēta."

Pētītie tiesu nolēmumi rāda, ka kopumā tiesas pilda Kriminālprocesa likumā par notiesājoša sprieduma ievaddaļu noteikto: visos nolēmumos norādīts, ka spriedums taisīts valsts vārdā – "Latvijas Republikas vārdā", parasti (izņemot 6 nolēmumus) norādīts arī sprieduma pasludināšanas datums (pilna sprieduma pieejamības datums visbiežāk ir divu nedēļu intervālā), minēts tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu, kā arī likumā prasītās dalībpersonas.

Tomēr nolēmumu ievaddaļu formulējumi raisa arī vairākus diskutējamus jautājumus.

Piemēram, visu aplūkoto nolēmumu ievaddaļā norādīts tiesas sastāvs, ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 41. nodaļu pirmās instances tiesā parasti veido tiesnesis vienpersoniski (KPL 447. panta pirmā daļa). Taču vairāku tiesu nolēmumu ievaddaļā minēta arī tiesas sēdes sekretāre un tulks, lai gan likumā šāda prasība nav izvirzīta.

Prokurors ir norādīts visu pētāmo spriedumu ievaddaļās (parasti – viņa vārda pirmais burts un uzvārds).

Atspoguļojot aizstāvja piedalīšanās faktu, vērojamas terminoloģijas atšķirības. Dažviet vienkārši norādīts, ka tiesas sēdē piedalījies "zvērināts advokāts"(bet tādējādi nav saprotams, kādā procesuālajā statusā zvērināts advokāts piedalās), dažkārt – "advokāts" (nav skaidrs, vai tas būtu tikai juridiskās palīdzības sniedzējs, vai tomēr aizstāvis), arī "piedaloties zvērinātam aizstāvim", "aizstāvei, advokātei" (divi dažādi procesuālie statusi). Arī Latvijas Republikas Satversmes komentāros norādīts, ka jēdzienam "advokāts" var būt vairākas nozīmes un, piemēram, Satversmē lietotais juridiskais jēdziens tulkojams paplašināti, ar to saprotot personas tiesības saņemt juridisku palīdzību, brīvi izvēloties aizstāvi vai pārstāvi dažādās lietās no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos gadījumos arī no citu personu loka.¹ Tomēr Kriminālprocesa likumā prasīts sprieduma ievaddaļā norādīt tikai aizstāvi, un tas arī būtu jāievēro.

Atsevišķos spriedumos ievaddaļā minēta arī cietušā piedalīšanās.

Kas attiecas uz apsūdzētā vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet, ja tāda nav, – dzimšanas datumu un vietu, visu izpētīto spriedumu ievaddaļās tas ir norādīts. Gadījumā, ja krimināllietā (turpmāk arī k/l) ir vairāki apsūdzētie, kāda īpaša secība apsūdzēto nosaukšanā (piemēram, uzvārdu pirmo burtu alfabēta kārtībā vai tml.) pētījuma gaitā netika konstatēta.

Nolēmumos vērojamas atšķirīgas pieejas Krimināllikuma (turpmāk arī KL) pantu, tā daļu un punktu nosaukšanā, pēc kuriem persona apsūdzēta.

Ja viens apsūdzētais izdarījis vairākus vienveidīgus nodarījumus, tad sastopami šādi formulējumu varianti:

1. "... tiek apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti..." (daudzskaitlī);

2. "... tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts..." (vienskaitlī).

3. "... kas paredzēti KL 175. panta trešajā daļā, KL 175. panta trešajā daļā un KL 175. panta trešajā daļā" (piemēram, k/l Nr. 11290043912, Ludzas rajona tiesa) vai arī "... pēc KL 175. panta trešās daļas, 180. panta pirmās daļas, 175. panta trešās daļas" (tā, kā laika ziņā secīgi tie izdarīti, piemēram, k/l Nr. 11120048713, Bauskas raj. tiesa; k/l Nr. 11290043912, Ludzas raj. tiesa).

Šo pēdējo variantu nevar atzīt par racionālu un ekonomisku.

Ja viens apsūdzētais izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kas kvalificējami saskaņā ar dažādiem Krimināllikuma pantiem, tad nodarījumu uzskaitījumu tiesas visbiežāk sāk ar smagāko nodarījumu, un šāda pieeja būtu atbalstāma.

Gadījumos, kad nodarījums izdarīts grupā, tad ne vienmēr tiesas norāda inkriminēto nodarījumu pantus katram apsūdzētajam atsevišķi (dažkārt norāda tikai pēc pēdējā apsūdzētā).

Ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie, kas izdarījuši vairākus nodarījumus dažādās kombinācijās, konstatējamas divas pamatpieejas:

1. vispirms tiek norādīti nodarījumu kopīgi izdarījušie, pēc tam tie apsūdzētie, kuri vēl arī individuāli izdarījuši kādu nodarījumu,

2. vispirms tiek norādīts tas, kam individuāli viens smagāks nodarījums, un tad kopīgie nodarījumi (k/l Nr. 11087000506, Rīgas apgabaltiesa).

Nolēmumu (notiesājošu spriedumu) aprakstošā daļa

Kriminālprocesa likuma 527. pantā "Notiesājoša sprieduma aprakstošā daļa un motīvu daļa" noteikts: (1) Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas.

Noziedzīgā nodarījuma aprakstam būtu jāietver visi svarīgākie noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, savukārt aprakstošās daļas beigās jāformulē konkrēts juridisks secinājums, kurā norādīta nodarījuma juridiskā kvalifikācija.

Izvērtējot izpētīto nolēmumu formu, var secināt, ka vairumā gadījumu notiesājoša sprieduma daļas atdalītas ar atkāpēm. Ir nolēmumi, kuros katras daļas sākumā norādīts attiecīgās daļas nosaukums, piemēram – "Aprakstošā daļa". Lai atvieglotu uztveri, šāda pieeja atbalstāma.

Noziedzīga nodarījuma apraksta formas izvēlei izpētītajos nolēmumos (notiesājošos spriedumos) konstatētas galvenokārt divas pieejas.

Pirmā – ja ir viens apsūdzētais, tad secīgi pēc izdarīšanas laika aprakstīts katrs nodarījums.

Piemēram, Limbažu rajona tiesas 2013. gada 11. novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11280051213 norādīts:

"1)J. M. slepeni nolaupīja (nozaga) svešu kustamu mantu, iekļūstot telpā, un konkrēti: 2013. gadā laika periodā no 06. jūlija plkst. 19.00 līdz 07. jūlijam plkst.12.00 J. M. zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās Limbažos, M. ielā 11 pie angāra, izsitot loga rūti, iekļuva angārā un no SIA "E." piederošā traktora VALTRA ar v/n [......] degvielas tvertnes slepeni nozaga 20 litrus dīzeļdegvielu, ar kuru rīkojās kā ar sev piederošu, bet zādzības rezultātā SIA "E." nodarīts mantisks kaitējums 20 latu apmērā.

Ar šādu rīcību J. M. ir izdarījis Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu.

2)J. M. slepeni nolaupīja (nozaga) svešu kustamu mantu no glabātavas, un konkrēti:

2013. gada 17. septembrī ap plkst. 15.50 J. M., būdams alkohola ietekmē, zādzības izdarīšanas nolūkā iegāja mājas Limbažos, Z. ielā 9 pagalmā, atverot vārtus, iekļuva nožogojumā un slepeni, izmantojot to, ka neviens viņu neredz, no nožogojuma nozaga divas vistas, kuras aiznesa sev līdz un rīkojās kā ar sev piederošām, bet zādzības rezultātā S. J. nodarīts mantisks kaitējums 4 latu apmērā.

Ar šādu rīcību J. M. ir izdarījis Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu .."

Šāda pieeja ir vairumā izpētīto nolēmumu, un tā būtu atbalstāma. Nodarījumu numerācijā gan vērojama dažādība (piemēram, numerācija par katru sastāvu atsevišķi (k/l Nr. 11100013311, Alūksnes raj. tiesa) vai numerācija par visiem sastāviem kopā (k/l Nr. 12100000213, Alūksnes raj. tiesa), tomēr tas netraucē uztvert nolēmuma saturu.

Otrā – ja nodarījumu izdarījusi personu grupa dažādās kombinācijās, tad nodarījumi aprakstīti secīgi pēc laika, katra nodarījuma apraksta sākumā norādot dažādās grupas personu kombinācijas.

Piemēram, Valmieras rajona tiesas 2013. gada 20. novembra spriedumā krimināllietā Nr. 11130050812 rakstīts:

"Apsūdzētie R. S., J. Z., V. K. un A. B. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī. Proti, apsūdzētie R. S., J. Z., V. K. un A. B. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu 2012. gada 5. jūnijā ap plkst.13.00 aizbrauca uz Naukšēnu novada N. pagasta ,,B.", kur zādzības izdarīšanas nolūkā iekļuva mājā un no tās telpām, kopīgi saskaņoti rīkojoties, izceļot pa mājas logu, slepeni nozaga M. P. piederošo apkures katlu Ls 180 vērtībā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētie R. S., J. Z., V. K. un A. B. izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam) paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētie R. S., J. Z. un V. K. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā. Proti, apsūdzētie R. S., J. Z. un V. K personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu 2012. gada 14. jūnijā ap plkst.21.00 aizbrauca uz Naukšēnu novada N. pagasta ,,A.", kur, kopīgi saskaņoti rīkojoties, no ceļa malā stāvošā, SIA ,,M. C" piederošā buldozera T-170, valsts Nr. T4931LC, degvielas tvertnes slepeni nozaga 150 litrus dīzeļdegvielas Ls 136,50 vērtībā (viena litra vērtība Ls 0,91).

Ar šādu savu rīcību apsūdzētie R. S., J. Z. un V. K. izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam) paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētie R. S. un V. K. personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību). Proti, apsūdzētie R. S. un V. K. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu 2012. gada 23. jūnijā ap plkst.21.15 aizbrauca uz Naukšēnu novada N. pagasta ,,L." teritoriju, kur netālu no mājām ,,P.", meža malā no metāllūžņu kaudzes slepeni nozaga P. V. piederošās mantas: 20 kg alumīnija stiepli Ls 14 vērtībā (viena kg vērtība Ls 0,70); 18 kāpurķēžu posmus Ls 360 vērtībā (viena posma vērtība Ls 20) un 207 kg metāllūžņus Ls 31,05 vērtībā (viena kg vērtība Ls 0,15). Tādējādi apsūdzētie R. S. un V. K. nozaga P. V. piederošo mantu Ls 405,05 kopējā vērtībā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētie R. S. un V. K. izdarīja Krimināllikuma 175. panta otrajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. martam) paredzēto noziedzīgo nodarījumu."

Gadījumā, ja individuāli vai personu grupā izdarīti dažāda smaguma nodarījumi, spriedumos tiesas sāk ar smagākā nodarījuma aprakstu, un šāda pieeja būtu atbalstāma.

Tiesu nolēmumos konstatējami arī vairāki diskutējami jautājumi un neprecizitātes.

Piemēram, gadījumā, kad divi apsūdzētie izdarījuši zādzību personu grupā, nodarījuma apraksts vairāku tiesu nolēmumos dots katram apsūdzētajam atsevišķi (k/l Nr. 11094013212, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa; vienošanās apstiprināšana k/l Nr. 11410046813, Jūrmalas pilsētas tiesa u. c.).

Kuldīgas rajona tiesas 2013. gada 16. oktobra spriedumā lietā Nr. 11250021013 konstatēts:

"[1] L. F. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar iekļūšanu telpā, šādos apstākļos:

L. F. un A. T., personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas zādzības izdarīšanu, 2013. gada 20. maijā ap plkst. 12.00 ieradās V. U. īpašumā Skrundas novada R. pagasta "Z." un no īpašuma pagalma un saimniecības ēkas – šķūnīša, atverot neaizslēgtās durvis un tādā veidā iekļūstot tajā, slepeni nolaupīja 460 kg melnā metāla lūžņus Ls 60,26 vērtībā, ko nodeva SIA "Aluminium eko" metāllūžņu uzpirkšanas punktā, bet saņemto naudu izlietoja savām vajadzībām. Zādzības rezultātā V. U. nodarīts materiāls kaitējums Ls 60,26 apmērā.

Ar savām darbībām L. F. izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

[2] L. F. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar iekļūšanu citā telpā, šādos apstākļos:

L. F. un A. T., personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas zādzības izdarīšanu, 2013. gada 20. maijā ap plkst. 15:00 ieradās V. U. īpašumā Skrundas novada R. pagasta ,,Z." un no īpašuma pagalma un saimniecības ēkas – šķūnīša, atverot neaizslēgtās durvis un tādā veidā iekļūstot tajā, slepeni nolaupīja 273 kg melnā metāla lūžņus Ls 35,76 vērtībā, ko nodeva SIA ,,Aluminium eko" metāllūžņu uzpirkšanas punktā, bet saņemto naudu izlietoja savām vajadzībām. Zādzības rezultātā V. U. nodarīts materiālais kaitējums Ls 35,76 apmērā.

Ar savām darbībām L. F. izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

[3] L. F. personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas

mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas saistīta ar iekļūšanu citā telpā, šādos apstākļos:L. F. un A. T., personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās par svešas kustamas mantas slepenas zādzības izdarīšanu, 2013. gada 20. maijā ap plkst. 17.00 ieradās V. U. īpašumā Skrundas novada R.