1. ES dalībvalstu tiesības iesaistīties ES tiesu lietās

Latvijas Republika kā ES dalībvalsts var piedalīties tiesvedības procesā ES tiesās gan kā prasītāja, piemēram, lūdzot atcelt ES institūcijas izdotu tiesību aktu, gan kā atbildētāja lietās par dalībvalsts pienākumu, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību, neizpildi (tiešās lietas).¹ Ja tiešajā lietā nav iesaistīta Latvijas Republika, tad, saņemot ES tiesu atļauju, Latvijas Republika var paust viedokli par strīdu lietas ietvaros, ko izskata ES tiesas.

Tāpat Latvijas Republika var paust viedokli par EST izskatīšanā esošu prejudiciālo jautājumu,² ko EST uzdevusi kādas ES dalībvalsts (tai skaitā Latvijas Republikas) tiesa. Atsevišķos gadījumos iespējas piedalīties tiesvedības procesā tomēr ir ierobežotas.³ Latvijas Republika var paust savu viedokli gan lietas tiesvedības pirmajā daļā (rakstveida procesā), gan procesa otrajā daļā (mutvārdu procesā jeb tiesas sēdē). Tomēr mutvārdu process nav obligāta tiesvedības sastāvdaļa, un attiecīgi tas var arī nenotikt, ja neviens no tiesvedības procesā iesaistītajiem lietas dalībniekiem neiesniedz motivētu pieprasījumu.

Tiesības paust viedokli Latvijai būtu jāizmanto tad, kad tiesvedībā esošā strīda iznākums varētu skart būtiskas Latvijas Republikas intereses vai arī varētu būtiski ietekmēt Latvijas Republikā spēkā esošo tiesisko regulējumu.

Atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas līgumam⁴ Latvijas Republika var paust savu viedokli arī lietās, ko skata EBTA tiesa attiecībā uz EBTA valstīm – Norvēģiju, Lihtenšteinu un Islandi – par Eiropas Ekonomikas zonas līguma noteikumu ieviešanu, piemērošanu vai interpretēšanu, kā arī risinot strīdus starp EBTA valstīm.

2. Latvijas Republikas dalības ES tiesu lietās

Aktīvo lietu* skaita salīdzinājums ar iepriekšējā perioda aktīvo lietu skaitu

* lietas, kuras ir kādā no tiesvedības stadijām vai par kurām attiecīgajā periodā ir pieņemts spriedums

3. Galvenie secinājumi

3.1. Latvijas Republika pirmo reizi ir iesūdzēta EST par saistību neizpildi

Pārskata periodā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir pirmo reizi vērsusies EST pret Latvijas Republiku ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi saistībā ar notāru pilsonības jautājumu. Jāuzsver, ka Latvija ir pēdējā no 2004. un 2007. gadā iestājušajām dalībvalstīm, pret kuru Komisija ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru par ES tiesību aktos noteikto saistību neizpildi. Tāpat attiecībā uz notāru pilsonības jautājumu EST jau ir pieņēmusi spriedumus par ES tiesību aktos noteikto saistību neizpildi attiecībā uz astoņām dalībvalstīm, un Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūras pret vēl dažām dalībvalstīm.

Saskaņā ar ES tiesībām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants) ikvienas dalībvalsts pilsonis var uzsākt un izvērst darbību citā dalībvalstī kā pašnodarbināta persona. Izņēmums, uz kuru neattiecas iepriekš minētais, ir darbības, ar kurām notiek dalība valsts varas īstenošanā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 51. pants). Komisija uzskata, ka, nosakot pilsonības nosacījumu notāriem Latvijā, tiek pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants, jo notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas ietver tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanai. Latvijas Republika savukārt nepiekrīt Komisijas viedoklim, uzskatot, ka notāra darbības ir jāatzīst par valsts varas īstenošanu.

Latvijas Republikas diskusija ar Komisiju par notāru pilsonības jautājumu noris jau no 2006.