21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)
Skaidrojumi. Viedokļi
Izpirkuma tiesības realizācijas problēmas
Marats Golovkins
LU Juridiskās fakultātes students

Izpirkuma tiesība ir viens no Civillikumā (turpmāk arī – CL) paredzētajiem lietu tiesību institūtiem. Izpirkuma tiesība ir cēlusies feodālisma periodā un pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir dēvēta par viduslaiku saimniecības sistēmas atlieku, kad nekustamais īpašums bija saistīts ar zināmu sabiedrības slāņu interesēm, kurām sabiedrībā vairs nav vietas.1 Tomēr pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un zemes reformas izvēršanas, kurā dzima tādi tiesību institūti kā piespiedu noma un dalītais īpašums, šķiet, ka izpirkuma tiesība ir guvusi otro elpu. Atšķirībā no pirmskara trīsdesmitajiem gadiem, kad likumiskā izpirkuma tiesība pastāvēja tikai Vietējo likumu kopojuma III daļā, papildus tam mūsdienās tā ir sastopama dalītā īpašuma attiecībās starp ēkas un zemes īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku savstarpējās attiecībās, enerģētikā, speciālo ekonomisko zonu regulējumā, komerctiesībās un autortiesību jomā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties