Mediācija, šķīrējtiesa, ombuds un arī strukturētās sarunas tiek uzskatītas par alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību (Alternative Dispute Resolution – ADR).1 Tomēr būtiskas iezīmes ļauj atšķirt mediāciju no citām ADR formām. Mediācija balstīta uz brīvprātīgu pušu līdzdalību. Mediators ir neitrāls starpnieks, kas veicina pušu komunikāciju ar mērķi panākt, lai puses pašas uzņemtos atbildību par strīda atrisināšanu. Mediācija notiek pēc paša noteiktiem noteikumiem, un šajā procesā var tikt ņemti vērā visi konflikta aspekti neatkarīgi no to juridiskās nozīmes.2 Šķīrējtiesnešu un ombuda kompetencē ir izdot (vismaz daļēji) saistošus lēmumus, savukārt mediācijā tikai no pusēm, nevis no mediatora ir atkarīgs, vai un kā risināt konfliktu.3 Raksta mērķis ir sniegt plašāku izpratni par mediāciju.
Mediācijas mērķis ir panākt, lai puses brīvprātīgi sasniedz strīda risinājumu, kuru pēc tam pieraksta, un tas kļūst par vienošanos (izlīgumu).4 Šajā procesā neitrālā trešā puse ļauj strīda dalībniekiem pašiem nonākt pie vienprātības,5 palīdzot pusēm atrast konflikta risinājumu ilgtspējīgā un pašu noteiktā ceļā.6
Bernards Meijers (Bernard Mayer) savā grāmatā "Aiz neitralitātes" (Beyond Neutrality) apraksta dažus noderīgus novērojumus par mediācijas būtību. Tā slēpjas četrās pazīmēs.
Taisnīgums. Mediatori neuzskata, ka viņu darbs ir mēģināt veicināt vienas personas vai personu grupas interešu aizstāvēšanu uz citu rēķina.
Orientācija uz procesu. Mediatori darbojas, lai palīdzētu cilvēkiem komunikācijā par jautājumiem, kas tos skar.
Problēmu risināšana. Mediatori mēģina ne vien nolemt, kā nosaka likums; viņi cenšas palīdzēt atrisināt problēmas, kas ir konflikta pamatā. Bieži, bet ne vienmēr, tas nozīmē izmantot integratīvu vai interesēs balstītu pieeju. Integratīvie darījumi (saukti arī "interesēs balstīti darījumi", "darījumi, kas ir abu pušu interesēs") ir sarunu stratēģija, kurā puses sadarbojas, lai atrastu abpusēji izdevīgu strīda risinājumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
