2014. gada 26. augustā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai". Tas tika izstrādāts saskaņā ar Valsts prezidenta un tieslietu ministra 2012. gada 12. decembrī izdoto rīkojumu Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai". Ziņojumā definēti divu veidu pasākumi normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai – terminēti un pastāvīgi veicamie uzdevumi. Rezultātus cer sasniegt, uzlabojot likumdošanas noteikumus un pārvaldību. Pagājuši jau gandrīz deviņi mēneši, tomēr pagaidām publiski nav zināmi pirmie izdarītie darbi un rezultāti.

Latvijā izpildvara definē, ko tā plāno darīt citādi, lai likumdošana būtu efektīva. Igaunijā parlaments 2011. gadā izdeva rezolūciju par likumdošanas attīstības vadlīnijām līdz 2018. gadam, kas jāievēro valsts pārvaldei.

Igaunijas parlamenta vadlīnijas nosaka vairākus jautājumus – likumdošanas politikas ilgtermiņa pamatprincipus, tiesību politikas un politisku lēmumu pieņemšanas noteikumus, likumdošanas kvalitātes standartu, sabiedrības iesaistes un procesa atklātības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas garantijas. Turpmāk minēšu tikai dažus no vadlīnijām izrietošus aspektus.

Vadlīnijas sākas ar pamattēzi – demokrātiska valsts balstās uz likuma varu. Politisko lēmumu īstenošana ir atkarīga no tiesisko risinājumu kvalitātes. Tāpēc politiķi ir ieinteresēti, lai to idejas tiktu īstenotas tiesiski precīzi un kvalitatīvi. Vadlīnijās novilkta robeža starp politiskajiem un tiesiskajiem kritērijiem.

Likumdošanai jābūt paredzamai un atvērtai, savukārt tiesību normām jābūt efektīvām. Igaunijas parlaments ar tiesību efektivitāti saprot to, ka pieņemtajai likuma ietekmei jābūt skaidrai un novērtētai. Ikreiz ir jānovērtē, vai likumu pieņemt uz noteiktu laiku, jo īpaši, ja sākotnēji nav iespējams precīzi novērtēt likuma ietekmi. Likumam jābūt skaidram, kas nozīmē tādā valodā, kas ir pēc iespējas vienkāršāka, precīza un saprotama. Vadlīnijas izskaidro, kā nodrošināmas iepriekš minētās kvalitātes.

Svarīga ir likumprojektu ex ante novērtēšana un spēkā esošu likumu regulāra ex post novērtēšana, lai ilgtermiņā nodrošinātu labklājību un Igaunijas starptautisko konkurētspēju. Politikas plānošanas dokumentā un, ja iespējams, arī likumā jābūt ietvertam laikam un institūcijai, kam jāveic likuma ietekmes ex post novērtēšana. Valdība apstiprina un iesniedz parlamentam likuma ex post novērtēšanas ziņojumu.

Igaunija ir pārņēmusi labāko praksi no Eiropas Savienības. Vadlīnijās vairākās vietās ir atsauce uz Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu.

Igaunijas parlaments uzdot valdībai izstrādāt politikas plānošanas dokumentu izstrādes metodoloģiju atbilstoši vadlīnijās noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Vadlīniju noslēgumā Igaunijas parlaments definē valdības, Tieslietu ministrijas un arī citu ministriju atbildību par iesniegto likumprojektu kvalitāti un likumu efektivitātes novērtēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā – ietekmes koriģēšanu.

Igaunijas parlamenta vadlīnijas ir interesanti salīdzināt ar Latvijas ziņojumu "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai", jo tas kaut daļēji ļauj novērtēt abu valstu likumdošanas noteikumus, tajā skaitā līdzīgo ideju realizācijas stadijas.