Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi.
"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis).
"Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem.
Kā vērtējat tikko aizvadīto Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvēles procesu? Šoreiz bijāt divi pretendenti uz amatu, turklāt Augstākās tiesas plēnumā, kurš lēma par kandidāta virzīšanu uz Saeimu, noritēja visai asas tiesnešu diskusijas, kurās izpaudās visai atklāta kritika un arī atbalsts gan jums, gan otram kandidātam – Andrim Guļānam. Radās iespaids, ka AT tiesneši ir sadalījušies nometnēs ar pretējiem uzskatiem par to, kā būtu jādarbojas tiesai un kā tā būtu jāvada.
Manuprāt, šāda veida diskusiju procesiem ir jābūt, tāpat kā vairākām kandidatūrām uz amatu, kuras apspriest.
Tas, ka tika izvirzīts vēl kāds pretendents uz AT priekšsēdētāja amatu, mani nepārsteidza. Varbūt vienīgi tas, ka šis kandidāts bija Guļāna kungs. Viņa izvirzīšana notika burtiski pēdējā dienā, kad varēja pieteikt kandidatūras. Vai mūsu kolēģi no Administratīvo lietu departamenta to apzināti turēja noslēpumā, vai arī, iespējams, tika apspriesti citi kandidāti, kuru vārdi izskanēja tiesas kolektīva iekšienē, – to es nezinu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
