16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas kontrole administratīvajā procesā: aktuālās problēmas
18
Mg.iur.
Sandis Bērtaitis
zvērināts advokāts, partneris advokātu birojā “FORT”  

"Jurista Vārdā" 21. aprīlī tika publicēts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Neimaņa raksts "Objektīvās izmeklēšanas princips",1 kurā iztirzāts objektīvās izmeklēšanas princips kontekstā ar šā raksta autora agrāk publicētu eseju.2 J. Neimanis iebilda autora izteiktajai kritikai par praksē pastāvošo tiesas kontroles ierobežoto apjomu un norādīja, ka Augstākā tiesa ir iedibinājusi pareizu judikatūru, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un attiecīgi kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā.

Tā kā šā raksta autors aizsāka diskusiju ar īsu problēmas pieteikumu, šajā rakstā tiks sniegts izvērstāks pamatojums, kādēļ, autora ieskatā, administratīvajā procesā tiesā šobrīd ir izveidojušās vairākas ar tiesas kontroli saistītas problēmas, ko radījusi administratīvo tiesu pēdējo gadu prakse.

1. Tiesas kontrole un objektīvā izmeklēšana

Vispirms būtu jēdzieniski jānošķir tiesas objektīvā izmeklēšana, ko paredz objektīvās izmeklēšanas princips, no tiesas kontroles. Objektīvā izmeklēšana administratīvajā procesā tiesā ir būtiska tiesas īstenotās kontroles daļa, tomēr ar šo principu vien netiek izsmelts viss tiesas kontroles apjoms. Citiem vārdiem, "tiesas kontrole" ir plašāks jēdziens nekā "tiesas objektīvā izmeklēšana". Skaidrības labad vispirms būtu jāieskicē, ko vispārīgi nozīmē tiesas kontrole administratīvajā procesā.

Viens no Administratīvā procesa likuma pamatmērķiem ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām.3 Savukārt administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontroles īstenošana pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.4

Pakļautība tiesas kontrolei nozīmē tiesas kontroli pēc būtības. Tiesai principā ir jāizmeklē, jāpārbauda un jālemj par visiem lietas apstākļiem tādā pašā apjomā kā iestādei, kas izdevusi pārsūdzēto administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību.5

Tiesas kontrole īsteno arī kādu citu Administratīvā procesa likuma pamatmērķi – nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.6 Noteikums par tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu kopumā izsaka prasību pēc pareizas tiesību normu piemērošanas. Tiesību normu nekorekta piemērošana kaitē ne vien personas, bet arī sabiedrības interesēm, tāpēc tiesību normu pareiza piemērošana ir visas sabiedrības interesēs.7

Savukārt pareiza (Satversmei atbilstoša) tiesību normu piemērošana ietver sevī pareizās tiesību normas atrašanu un atbilstošu interpretēšanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, atbilstošās judikatūras izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu.8

Administratīvais process tiesā, pakļaujot administratīvos aktus tiesas kontrolei, dod vēl papildu impulsu iestādēm izdot tikai tādus administratīvos aktus, kuri iztur šo "kvalitātes kontroli" tiesā.9 Tādējādi tiesas kontrole administratīvajā procesā pilda arī zināmu disciplinējošu funkciju, jo ir vērsta uz iestādes pārvaldes darbības uzlabošanu perspektīvā.

Nav šaubu, ka tiesas kontrole ir komplekss process, kas ir balstīts uz juridiskā siloģisma struktūru. Vispirms tiek noteikts lietas faktiskais sastāvs (identificēti tie faktiskie apstākļi, kas ir būtiski prasījuma izlemšanai), ar pierādīšanas līdzekļu palīdzību tiek noskaidroti lietā nozīmīgie faktiskie apstākļi (veiktas izmeklēšanas darbības), lietas faktiskie apstākļi tiek juridiski kvalificēti un visbeidzot sasaistīti ar tiesību normā norādītajām tiesiskajām sekām. Tādējādi juridiskajā siloģismā balstīta sprieduma taisīšanā ietilpst kā faktisko apstākļu noskaidrošana (mazā premisa), tā arī tiesisko apstākļu noskaidrošana (lielā premisa) un to subsumpcija (slēdziena veidošana no abām premisām).

Vienlaikus ir atzīstama arī juridiskā siloģisma premisu saikne pirms galīgā slēdziena veidošanas. To faktisko apstākļu loku, kas konkrētajā lietā ir jānoskaidro (t.i., kuri fakti lietā būs tiesiski nozīmīgi), noteic tiesību normas hipotēze, savukārt tiesību normu piemērošana ir atkarīga no faktiskajiem apstākļiem. Līdz ar to veidojas zināms aplis, jo abas premisas atrodas savstarpējā mijiedarbē, un faktisko apstākļu izmeklēšanā ir nepieciešams zināms priekšspriedums par potenciāli piemērojamo tiesību normu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
19. Jūnijs 2015 / 19:49
0
ATBILDĒT
Izlasot tā primāri izskatījās pēc informācijas atklātības problēmas, nevis objektīvās izmeklēšanas principa piemērošanas problēmas. Proti, tiesa notika nevis slēgtā sēdē, parakstoties par noslēpuma neizpaušanu, bet informācija vispār netika darīta pieejama, tādējādi neļaujot pieteicējam sagatavot pienācīgus pieteikuma pamatus.

Savukārt, ja objektīvās informācijas iegūšanas pienākumu uzkrautu tiesai, rastos liela nepieciešamība pēc papildus posma tiesas procesa ietvaros – izmeklēšanas. Manuprāt, tomēr pašam pieteicējam jābūt galvenajam pierādījumu vācējam, un tiesai tikai jāpalīdz viņam piekļūt informācijai. Diemžēl „komercnoslēpums” kļūst par arvien biežāk izmantotu taktiku pierādīšanas iespēju nogriešanai pieteicējam, kas aktualizē tiesas lomu.
Seskis
18. Jūnijs 2015 / 18:01
8
ATBILDĒT
Seska ieskatā tiesām nav vispār priekšstata par objektīvo izmeklēšanas principu! Katru rītu Seskis pēc biešu atgriezumu un cukura sajaukuma nektāra baudīšanas iepriekšējā vakarā izbrien "Tupenīšu" māju pagalmā un ilgu caurmiglotām acīm veras Čaulu gravas virzienā. Tur atrodas Pēcīšu ūdensrijējs un 26 grādu (nereibstošo) stāva nogāze, apaugusi brangām eglēm, kurās kādreiz esot pakāries Seska sievasvīra vecotēvs Purniņš.
Valsts meža dienests savā alkatībā nedod Seskim ciršanas apliecinājumu, jo nogāze pārsniedzot 25 grādu (nereibstošo) slīpumu. Tas esot izmērīts ar miera laiku aparātu SUUNTO PM-5.
Tas nozīmē, kas Seskis nevar cirst egles, pārdot, un, attiecīgi, dzēst ar nektāru savā sāpošajā galvā sakairinātos kondensatorus ar svārstīgajiem mikrofarādiem.
Spējā dusmībā Seskis devās pie eksperta, kurš uzrakstīja, ka aparāts SUUNTO ir absolūti nederīgs un uzliekams velna vecomātei uz nabas. Vēl eksperts uzrakstīja, ka aizliegums cirst kokus ir iestādes faktiskā rīcība, kas ieskrējusies no Valsts meža dienesta baltās mājas, uz galvas metas Pēcīšu ūdensrijējā, un tad pa 26 grādu (nereibstošo) slīpumu iebrāžas egļu zaļajās skujās, un pēcāk izmantojot iegūto kinētisko enerģiju, balistiskās trajektorijas leņķī iešaujas Seska galvā, no rītiem radot neciešamas galvassāpes.
Seskis vērsās tiesā ar pieteikumu par iestādes faktisko rīcību, kā rezultātā aizskartas Seska tiesības uz labvēlīgu vidi un nesāpošu galvu, kas nostiprinātas Orķūzas konvencijā. Protams, prasīts tika arī morālā kaitējuma atlīdzinājums Latvijas budžeta apmērā un ciršanas apliecinājums.
Bet ko tiesa? Tiesa tikai filozofē par to, vai aparāts ir derīgs nogāzes slīpuma mērīšanai un pēta iestādes iesniegtos ekspertu atzinumus mērījumiem, nevis mēģina noķert faktisko rīcību aiz astes. To redzot, Seskis pieteica noraidījumu tiesnesim, kurš acīmredzami ieinteresēts, caur aparāta stikla lēcu pētīja iestādes smuidro pārstāvi. Papildus tika pieprasīts lietu skatīt "tīrajās instancēs", nevis netīrajā pirmajā instancē, bet visi lūgumi tika noraidīti, un Seskim turpina sāpēt galva, jo tiesa prettiesiski atskās izmērīt faktiskās rīcības kinētisko enerģiju un slīpumu grādos (nereibstošos), tādējādi pielaižot objektīvu nevīžību objektīvās izmeklēšanas principa piemērošanā.
Kauns, kauns, gan Karma liks izstrēbt tiesai procesuālo ciešanu biķeri, kas nodarīts tam mazākajam - objektīvajam Seskītim!
Senlatvietis > Seskis
19. Jūnijs 2015 / 08:34
5
ATBILDĒT
#Seska vārdu virknējumi literārajā gaisotnē fascinē.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties