2014. gada 22. jūlijā, apmaksājot gada licenci, tika pieprasīts individuāls 12 mēnešu termiņš.⁴ Tomēr licences termiņš tika noteikts līdz 2014. gada 31. decembrim (ieskaitot).⁵ Gan pirms, gan pēc tam autors atbildīgajām institūcijām norādīja, ka gadījumā, ja tiek veikta gada maksas samaksa, licencei jābūt samērīgi derīgai gadu, tas ir, 12 mēnešus.⁶ Tomēr argumentu neatbalstīja nedz AKKA/LAA un LaIPA, nedz Kultūras ministrija (turpmāk – Ministrija).⁷ Līdz ar to autors ir sagatavojis rakstu, lai pārstāvētu savu pozīciju tiesībpolitiskā līmenī. Autors atzīst, ka savu interešu īstenošanas veicināšana ar politiskās vides palīdzību ietilpst jēdziena "lobēt"⁸ ietvaros, tādējādi uzskatāms, ka raksts sagatavots t.s. lobēšanas nolūkos.

Rakstam noteikta t.s. radošās komūnas licence,⁹ un tā mērķis ir atspoguļot muzikālo darbu reproducēšanas tiesiskās aizsardzības praktiskās izpildes nepilnības Latvijā un sniegt iespējamus risinājumus. Veikts ne tikai normatīvo aktu prasību vērtējums, bet arī analizēta atbildīgo institūciju prakse, lai pilnveidotu muzikālo darbu reproducēšanas tiesību tiesisko nosacījumu piemērošanu ante factum jeb pirms reproducēšanas tiesību piešķiršanas. Papildus rakstam sagatavots arī klausāmraksts lejupielādei.¹⁰

Pētījuma objekts ir intelektuālās īpašumtiesības, priekšmets ir muzikālo darbu reproducēšanas tiesības. Izmantotas vispārīgās pētniecības metodes: aprakstošā – pētījuma satura izklāstam, induktīvā – vispārinošu secinājumu veikšanai no niansētiem apstākļiem un analītiskā – konstatēto apstākļu izvērtēšanai atbilstoši pētījuma mērķim. Papildus izmantotas juridiskās pētniecības metodes: juridiski tehniskā – tiesisko nosacījumu izpētei; teleoloģiskā interpretēšana – muzikālo darbu tiesiskās aizsardzības sistēmiskai izziņai.

1. Muzikālo darbu tiesiskās aizsardzības izpratne

No Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību 2. panta pirmās daļas izriet, ka termins "literatūras un mākslas darbi" aptver visus darbus literatūras, zinātnes un mākslas jomā neatkarīgi no to izpausmes veida un formas. Tās galvenais nolūks ir vienotas tiesiskās aizsardzības kārtības izstrāde ar darbu radītāju tiesību baudīšanu bez speciāliem procesuāliem šķēršļiem.