Līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām Latvijas Universitāte bija vienīgā augstskola, kurā varēja iegūt jurista izglītību. Ilgstoši arī darba tirgus pieprasījumu pēc juristiem spēja nodrošināt tikai vienas augstskolas absolventi, jo, nepastāvot brīvā tirgus ekonomikai, nebija vajadzīgi juristi, kas apkalpo komersantus.
Likumsakarīgi, ka blakus Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studiju programmām ar laiku parādījās citu augstskolu piedāvātās jurista studiju programmas, jo sabiedrībā bija parādījies šāds pieprasījums. Tiktāl redzams, ka arī augstākās izglītības jomā darbojas ekonomikas pamatprincipi – ir pieprasījums, būs piedāvājums.
2013. gadā tiesību zinātņu studiju programmas piedāvāja 12 augstskolas (Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rēzeknes augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Biznesa augstskola "Turība", Sociālo tehnoloģiju augstskola, Juridiskā koledža, Latvijas Biznesa koledža, Biznesa vadības koledža, Alberta koledža).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.