Publikācijā autore sniegs pārskatu par ECT sprieduma galvenajām atziņām un aplūkos minētos problemātiskos un diskutējamos jautājumus, kas saistīti ar sprieduma iespējamām sekām, par kuriem viennozīmīgi tuvākajā laikā Eiropā ir sagaidāmas daudz un plašas diskusijas.

ECT Lielās palātas spriedums

ECT Lielā palāta 2015. gada 16. jūnija spriedumā apstiprināja tās iepriekš pausto nostāju, ka Igaunijas tiesa ir pamatoti atzinusi Delfi atbildību un nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas² (turpmāk – Konvencija) 10. pantā noteiktās tiesība uz vārda brīvību, tomēr ne vienbalsīgi.

ECT, sākot lietas vērtējumu, vērsa uzmanību uz to, ka lietotāju radīts saturs internetā rada "bezprecedenta platformu" vārda brīvības realizēšanai, un līdzās priekšrocībām tas var radīt arī apdraudējumus, to starpā naida runas vai runas, kas aicina uz vardarbību, izplatību. Tādējādi, lai gan internets var sniegt būtiskus labumus vārda brīvības realizēšanai, tomēr ir nepieciešams, lai atbildība par neslavu ceļošu un cita veida pretlikumīgu runu principā saglabātos un tiktu nodrošināta taisnīga atlīdzība par personisko tiesību pārkāpumu (110. punkts).

Tālāk ECT noteica sprieduma robežas. Vispirms ECT vērsa uzmanību uz Igaunijas Augstākās tiesas izvērtējumu, kurā tika atzīts, ka ziņu un komentāru publicēšana interneta portālā ir atzīstama par žurnālistu darbību un ka gan drukāto mediju izdevēji, gan interneta portāla operatori, ņemot vērā to ekonomisko ieinteresētību komentāru publicēšanā, ir uzskatāmi par izdevējiem (112. punkts). ECT arī atzina, ka Igaunijas Augstākās tiesas novērtējums par komentāru nomelnojošo dabu, ka tie satur naida runu un runu, kas aicina uz vardarbību, ir pamatots (114., 117. punkts).

ECT norādīja, ka konkrētā lieta skar interneta ziņu portāla "pienākumus un atbildību", kad tie ekonomiskiem mērķiem piedāvā platformu lietotāju veidotam saturam saistībā ar iepriekš publicētu saturu un kad daži lietotāji – identificējami vai anonīmi – iesaistās acīmredzami pretlikumīgā runā, kas aizskar citu personu personiskās tiesības un kas ir atzīstama par naida runu un aicinājumu uz vardarbību pret viņām.