4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)
Numura tēma
Patiesības noskaidrošana ir tiesas galvenais uzdevums
6
Mārcis Krūmiņš
LU Juridiskās fakultātes lektors, zvērināts advokāts, “Skudra un Ūdris advokātu birojs”  

Likumdevējs civilprocesā ir iekļāvis tiesību normu, kas personām, kuras piedalās civilprocesā, uzliek par pienākumu tiesā teikt patiesību. Arī līdz šim tiesā bija jāsaka patiesība. Tomēr ir lietas, kurām noteiktā sabiedrības attīstības posmā ir jābūt ierakstītām likumā.

Ar patiesības paušanas pienākumu, kas iekļauts Civilprocesa likuma A daļas pirmās sadaļas pirmajā nodaļā – Civilprocesa principi, likumdevējs ir vēlējies uzsvērt, ka patiesības paušana tiesā ir tāds pats princips kā pušu līdztiesības, sacīkstes, atklātuma vai citi civilprocesā piemērojamie principi. Civilprocesa pamatprincipu izmantošana "(..) procesuālās darbības gala rezultātā dotu taisnībai uzvaru un tiesai iespēju taisīt pareizu un lietas faktiskiem apstākļiem atbilstošu spriedumu".1

"Demokrātiskas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Valdības pieņemtiem lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, lai tādējādi samazinātu interešu konflikta iespējamību."2

Civilprocesa likums tiek piemērots tajā brīdī, kad konfliktu nav iespējams atrisināt, nemeklējot trešās varas, proti, tiesu varas, palīdzību. Likumdevējs, ievērojot pastāvošo tiesu praksi, pēc izpildvaras ierosinājuma veica labojumus likumā. Valdošais uzskats likuma labošanas brīdī bija tāds, ka iekļautās tiesību normas, kas fiksētas Civilprocesa likuma 9.1 pantā "Patiesības paušanas pienākums" un 73.1 pantā "Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana vai necieņa pret tiesu", dos tiesai lielākas iespējas ietekmēt tās personas, kuras tiesā apzināti pauž tiesai nepatiesas ziņas par faktiem un faktiskajiem apstākļiem.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
7. Augusts 2015 / 12:13
2
ATBILDĒT
Autors, atsaucoties uz V.Bukovski, norāda, ka "tiesai ar pušu iztaujāšanu dota plaša iespēja apgaismot lietas faktiskos apstākļus", pievienojot savu viedokli, ka šādas tiesības tiesai ir dotas arī pašreiz.
Pirmkārt, tas, ka tiesas, tiesneši un juristi bieži vien nesistēmiski un nekritiski atsaucas uz V.Bukovski, runājot par procesuāliem jautājumiem,' nav pareizi pēc būtības - nevar izrauti no konteksta runāt par procesuālo tiesību normu piemērošanas principiem, neanalizējot pašas tiesību normas, kas var būt pilnīgi atšķirīgas, turklāt ir būtiski mainījušies arī paši tiesību principi.
Otrkārt, autora viedoklis, ka tiesa šobrīd drīkst iztaujāt puses, rakstā nav pamatots ne ar tiesību normām, ne ar vispārējiem tiesību principiem, turklāt ir klajā pretrunā ar publisko tiesību pozitīvisma principam (atļauts tikai tas, ko likums tieši paredz), kā arī Civilprocesa likuma 167. panta otrajai daļai, kas nosaka, ka tiesnesis var uzdot jautājumu lietas dalībniekam, ja viņš izsakās neskaidri vai nenoteikti, kā arī tad, ja no paskaidrojumiem nav redzams, ka lietas dalībnieks atzītu vai noliegtu apstākļus, uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi, kā arī 10. pantā noteiktajam sacīkstes principam.
Janis
4. Augusts 2015 / 09:55
0
ATBILDĒT
TM zināšana par visu bez pētījumiem klust jau leģendāri.
Pērle > Janis
4. Augusts 2015 / 09:57
0
ATBILDĒT
... un pamēģiniet kaut daļu no tā, ko viņi te raksta, atrast, piemēram, likumprojekta anotācijā. Lieki piebilst, ka anotācijā par šīm izmaiņām vispār nav ne burta.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)
Ināra Freidenfelde
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 30 (882)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties