Likumdevējs civilprocesā ir iekļāvis tiesību normu, kas personām, kuras piedalās civilprocesā, uzliek par pienākumu tiesā teikt patiesību. Arī līdz šim tiesā bija jāsaka patiesība. Tomēr ir lietas, kurām noteiktā sabiedrības attīstības posmā ir jābūt ierakstītām likumā.
Ar patiesības paušanas pienākumu, kas iekļauts Civilprocesa likuma A daļas pirmās sadaļas pirmajā nodaļā – Civilprocesa principi, likumdevējs ir vēlējies uzsvērt, ka patiesības paušana tiesā ir tāds pats princips kā pušu līdztiesības, sacīkstes, atklātuma vai citi civilprocesā piemērojamie principi. Civilprocesa pamatprincipu izmantošana "(..) procesuālās darbības gala rezultātā dotu taisnībai uzvaru un tiesai iespēju taisīt pareizu un lietas faktiskiem apstākļiem atbilstošu spriedumu".1
"Demokrātiskas un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Valdības pieņemtiem lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, lai tādējādi samazinātu interešu konflikta iespējamību."2
Civilprocesa likums tiek piemērots tajā brīdī, kad konfliktu nav iespējams atrisināt, nemeklējot trešās varas, proti, tiesu varas, palīdzību. Likumdevējs, ievērojot pastāvošo tiesu praksi, pēc izpildvaras ierosinājuma veica labojumus likumā. Valdošais uzskats likuma labošanas brīdī bija tāds, ka iekļautās tiesību normas, kas fiksētas Civilprocesa likuma 9.1 pantā "Patiesības paušanas pienākums" un 73.1 pantā "Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana vai necieņa pret tiesu", dos tiesai lielākas iespējas ietekmēt tās personas, kuras tiesā apzināti pauž tiesai nepatiesas ziņas par faktiem un faktiskajiem apstākļiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.