25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)
Skaidrojumi. Viedokļi
Paternitātes apstrīdēšanas tiesiskie aspekti
4

Lai gan Civillikuma noteikumi par paternitātes noteikšanu kopš neatkarības atgūšanas ir jau vairākkārt grozīti un pilnveidoti, tai skaitā ar pēdējiem diviem Civillikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī un 2014. gada 1. jūlijā, būtiski paplašinot bērna bioloģiskā tēva tiesības un nostiprinot bērna interešu vispārēju ievērošanu, tomēr normatīvajā regulējumā joprojām pastāv vairākas nepilnības, kas neļauj bērnam un bērna bioloģiskajam tēvam realizēt savas tiesības pilnībā.

Civillikums (turpmāk arī – CL) nosaka, ka paternitāti var noteikt trīs veidos: ar paternitātes pieņēmumu (prezumpcija), ar paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tiesas ceļā. Turklāt katrs nākamais veids ir piemērojams tikai tad, ja ar iepriekšējo nav iespējams noteikt paternitāti. Vispirms ir jāraugās, vai bērna izcelšanās no tēva ir konstatējama ar paternitātes pieņēmumu.

Paternitātes pieņēmuma būtība ir ietverta Civillikuma 146. pantā, nosakot, ka par tēvu bērnam var uzskatīt bērna mātes vīru, ja bērns ir piedzimis laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu. Tāpat arī mātes jaunais vīrs, ja bērns dzimst mātes jaunajā laulībā pēc iepriekšējās laulības izbeigšanās, ir prezumējams kā bērna tēvs. Ja paternitāte nav konstatējama, izmantojot paternitātes prezumpciju, paternitāte ir nosakāma, piemērojot brīvprātīgu paternitātes atzīšanu (skat. CL 155. pantu).

Paternitātes brīvprātīga atzīšana ir īpašs ģimenes tiesisks akts, kuram piemīt darījuma spēks1 un ar kuru tiek pieņemts, ka vīrietis, kurš atzīst bērnam paternitāti, ir bērna bioloģiskais tēvs. Ja paternitāte nav nosakāma arī ar paternitātes atzīšanu, tā tiek noteikta tiesas ceļā (skat. CL 154., 157. pantu). Paternitāte, kura ir noteikta ar pieņēmumu vai brīvprātīgu atzīšanu, ir apstrīdama, turpretī tiesas ceļā noteiktā paternitāte nav apstrīdama (skat. CL 159. pantu).

Ne vienmēr ar paternitātes pieņēmumu noteiktais tēvs vai brīvprātīgi paternitāti atzinušais tēvs būs arī bērna bioloģiskais tēvs. Līdz ar to tiesiskais stāvoklis var neatbilst bioloģiskajai patiesībai, un tas savukārt var būt par iemeslu paternitātes apstrīdēšanai.

 

I. Bērna mātes un bērna mātes vīra tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu

Bērna mātes vīrs var apstrīdēt nepatiesu paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Bērna mātes vīrs ir visvairāk ieinteresētā persona, lai apstrīdētu bērna izcelšanos, jo uz viņu gulstas pienākumu slogs (rūpes par bērnu utt.), kas tiek viņam uzlikts kā bērna tiesiskajam tēvam, kā arī tas ir saistīts ar mantošanas tiesībām, ko līdz ar paternitātes noteikšanu iegūst bērns kā likumiskais mantinieks. Civillikuma 149. panta kontekstā lietotais vārds "uzzināja" ir vērtējams kā šaubu rašanās brīdis ar pietiekami pamatotu ticamības pakāpi, ka bērns varētu nebūt cēlies no bērna mātes vīra. Tas nepieprasa neapstrīdamu ziņu iegūšanu (piemēram, ekspertīzi ar DNS metodi), bet gan pamatotu šaubu rašanos. Ekspertīžu rezultātu uzzināšanas brīdi nevar uzskatīt par apstrīdēšanas termiņa sākuma brīdi, ja bērna mātes vīram jau krietni agrāk pastāvēja pamatotas šaubas par bērna izcelšanos no viņa un ja prasības termiņš šī iemesla dēļ ir nokavēts. Ja prasības celšanas termiņš ir nokavēts, tas vairs nav atjaunojams.2

Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu kā bērna tēvam ir arī bērna mātei. Lai gan bērna mātei sava bērna tēvs vienmēr būtu jāzina, taču gadījumos, ja bērna mātei bērna ieņemšanas laikā ir bijuši seksuāli sakari ar vairākiem vīriešiem un viņai līdz šim nebija zināms, kurš ir patiesais bērna tēvs, taču viņa ir uzzinājusi faktus, kas ļauj noteikt bērna bioloģisko tēvu, likumdevējs ir devis iespēju arī mātei apstrīdēt nepatiesu paternitātes pieņēmumu. Kā atzīmējis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (turpmāk – Senāts), bērna māte zaudē prasības tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, ja bērns ir sasniedzis pilngadību. Līdz ar pilngadības sasniegšanu bērns iegūst rīcībspēju, kas ļauj bērnam pašam aizstāvēt savas intereses un aizskartās tiesības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
25. Augusts 2015 / 17:42
0
ATBILDĒT
Civillikuma Ģimenes tiesību XXXX.panta redakcija 2025.gadā:
"Visām vīriešu dzimuma personām, kas ir sasniegušas 30 gadu vecumu, nav stājušās likumīgā laulībā, un ir saņēmušas visu kompetento iestāžu pozitīvu atzinumu Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā, tiek piešķirts "Tiesiskā tēva" statuss, un konkursa kārtībā tiek atrasta "Likumīgā sieva" ar vai bez apgādājamajiem bērniem, noslēdzot laulību." Savukārt Ministru kabineta noteikumos tiks reglamentēta komisiju izveide, kas izvērtēs "Tiesiskā tēva" veselību, materiālo stāvokli un psiholoģisko noturību.
Tālāk dzīve kā "pasakā" - smags darbs ģimenes labā, vakaros grīdu beršana un svešo bērnu ucināšana, atpūtas brīžos nomāktais Epsilona vai Omega tēviņš varēs pasiekaloties caur fotoaparāta "Zenit" teleobjektīvu "MTO-1000" par skaisto kaimiņieni ielas pretējā pusē, kamēr viņa "Likumīgo sievu" kā tādu atslauceni aplecinās baurojošs Alfa tēviņš, sitot ar matainajām ķetnām pa savām biezi noaugušajām krūtīm, un taisot kārtējo "Apgādājamo".
Kāds varbūt teiks - fantastika! Tomēr jau tagad bioloģiskais tēvs ir atbrīvots no pienākumiem pret saviem bērniem, ierobežots ar termiņiem, visu pienākumu smagumu uzliekot sievietes akceptētajam "Tiesiskajam tēvam", kas uzturēs bioloģiskā tēva bērnus, gādās par tiem ikdienas. Un kad jau novecojošais Alfa tēviņš vecumdienās vēlēsies satikt savu dēlu, lai sirmās krēpes plivinot nodotu tālāk sieviešu aplecināšanas noslēpumus, viņam tas netiks atļauts, lai nesamaitātu jēlo puisieti, ko izaudzinājusi valdonīga māte un "Tiesiskais tētis - ēzelis".
Seskis
25. Augusts 2015 / 16:17
1
ATBILDĒT
Paldies par perfekto rakstu!
Citāts - nav pamatota šī nevienlīdzīgā attieksme attiecībā pret bērna bioloģisko tēvu, jo bērna bioloģiskais tēvs var nezināt par bērna dzimšanu objektīvu apstākļu dēļ. Piemēram, situācijā, kad bērna māte un bērna bioloģiskais tēvs ir pārtraukuši savas attiecības un ilgu laiku nedzīvo kopā, kā rezultātā bērna bioloģiskais tēvs nav nojautis par bērna ieņemšanu un bērna māte pēc bērna piedzimšanas nav informējusi vai arī slēpusi šo faktu no bērna bioloģiskā tēva. Ja bērna bioloģiskais tēvs uzzina par to tikai tad, kad jau ir pagājis divu gadu termiņš kopš bērna piedzimšanas, tad pēc termiņa beigām Civillikums nedod tiesības bērna bioloģiskajam tēvam apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, jo termiņš ir prekluzīvs un tādēļ vairs nav atjaunojams.
Un vēl viens citāts - Arī ECT vairākkārt ir atzinusi, ka situācijās, kad bērna bioloģiskajam tēvam nepastāv nekādas emocionālas un faktiskas ģimeniskas saiknes ar bērnu, noteicošās ir bērna intereses saglabāt esošās ģimeniskās attiecības ar viņa tiesisko tēvu, kas dzīvo kopā ar bērnu un rūpējas par viņu ik dienu.
Autors bez liekas laipošanas un liekvārdības ir pateicis skarbo patiesību par draudošajām tendencēm ģimenes tiesību jomā. Proti, matriarhāta chidra atkal snaiksta savas galvas, šoreiz paternitātes lauciņā.
Vēsturiski tiesības ir veidojušās kā civilizācijas attīstības neatņemams atribūts, un līdzās mākslai, reliģijai, morālei aicinājušas tiekties cilvēci morālās gaismas, taisnīguma, tiesiskuma un patiesības virzienā.
Savukārt ģimenes tiesību sfērā vērojams pretējs process - feminizētā tiesību izpratne loka tiesības pēc savas blondās galvas emocionālajām perturbācijām, un velk atpakaļ instinktu dūksnājā.
Sievietes izpratne par saprātīgo cilvēku sabiedrību balstās uz zoopsiholoģisko sociāldarvinismu, pēc analoģijas ar citu primātu (pērtiķu) ģimenes šūniņām. Proti, sieviete vēlas bērnu no spēcīgākā barveža - Alfa tēviņa, kurš nodrošina ģenētiski spēcīgu pēcnācēju paaudzi. Diemžēl Alfa tēviņu nav daudz, tāpēc visa enerģija tiek patērēta sieviešu aplecināšanai, nevis bērnu uzturēšanai.
Tāpēc pēc bērna ieņemšanas no dominantā tēviņa sievietes skatiens vēršas vārgāko Beta, Gamma, Epsilona tēviņu, un pat pavisam vārgo Omega tēviņu (spēj tikai "troļļot" internetā) virzienā.
Lai piespiestu vārgos tēviņus uzturēt Alfa tēviņa bērnus, ir izgudrots "Tiesiskā tēva" institūts, kas patiesībā apzīmē mazohistiska aukļa statusu. Tāpēc arī feminizētajās tiesībās paglupais auklis ir aizsargājams, tāpat kā sadzīvē, jo vienlaikus pilda naudasmaka un atkritumu urnas funkcijas.
mazgudrais > Seskis
26. Augusts 2015 / 08:38
0
ATBILDĒT
godātais, visu cieņu Jums, šitais patiesi ir kaut kas, šitajā dvēseles sāpe jūtama...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties