Vēlme uzrakstīt šo rakstu radās pavisam nejauši. Tas notika pēc tam, kad darba procesā nācās saskarties ar problēmu, kurai pēc savas būtības nemaz nevajadzētu būt problēmai. Turpmāk tiks apskatīts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas pēc savas būtības ir likums, kurš nosaka kārtību, kādā Latvijā esošās personas gūst visaptverošu informāciju par to tiesībām un pienākumiem.
Viens no darba autoriem, kurš nav minēts kā darba autors, vēlējās Latvijas iedzīvotājiem un arī komersantiem darīt zināmu to, ka viņš ir konkrēta darba autors, bet pie darba nav minēts viņa vārds. Pēc loģikas, lai persona oficiāli varētu paziņot to, ka tā ir konkrēta darba autors, jo tas rada pienākumus kā trešajām personām attiecībā uz autora darba izmantošanu, tā arī pašam autoram, autors pats informē sabiedrību par to, ka viņš ir autors konkrētam(-iem) darbiem. Ja visi darba autori tiek minēti, darbu pirmo reizi izziņojot, nav nekādu jautājumu, jo sabiedrība ir informēta par konkrētā darba autoru vai autoriem. Citādi ir tad, ja autora vārds nav minēts. Ja darbs tiks izziņots, bet personas vārds nebūs zināms un tiks pierakstīts, ka tā autors nav zināms, neviens nenesīs nekādu atbildību par vārda neminēšanu, kā to paredz Autortiesību likums.1 Autors nesaņems tam pienākošos autoratlīdzību, ja tāda būs paredzēta likumā, kā arī turpmākie darba lietotāji sniegs nepareizu un sagrozītu informāciju par autora tiesību piederību. Vēl sliktāka situācija var rasties tajos gadījumos, kad sabiedrības locekļi ir informēti par to, ka konkrētā darba autors ir viena persona, bet pēc kāda mazāka vai ilgāka laika perioda noskaidrojas, ka konkrētā darba autors ir pavisam cita persona vai arī cita persona ir darba līdzautors, kā tas ir apskatāmajā gadījumā. Problēmas nerastos tad, ja būtu tiesas spriedums un tas uzliktu par pienākumu informāciju par autora tiesību piederību vai līdzautorību publicēt oficiālajā laikrakstā. Bet kā būt tajos gadījumos, kad starp iesaistītajām personām (autoriem) tiek panākta vienošanās līdz tiesai un tiesas spriedums nemaz nav vajadzīgs? Vai tad minētā informācija nav publicējama oficiālajā laikrakstā, lai tiktu informēta sabiedrība par to, ka konkrētam darbam ir autors, cits autors vai arī darbam ir līdzautors(-i)? Apskatāmajā gadījumā tā arī notika.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.