Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām veido sadarbības tiltu starp abām institūcijām aktuālajos jautājumos un attiecībā uz turpmākajām darba prioritātēm. Katru gadu septembra pirmajā sesijā notiek debates par stāvokli Eiropas Savienībā (ES), kurās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs uzstājas ar runu, apkopojot attiecīgā gada rezultātus un aplūkojot prioritātes nākamajos gados.

Šogad 9. septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzrunāja Eiropas Parlamentu. Galvenās tēmas bija patvēruma meklētāju uzņemšana, Grieķija un eirozona, ekonomikas attīstība, Lielbritānijas dalība ES, Ukrainas krīze, klimata pārmaiņas.

Diemžēl Eiropas Komisijas priekšsēdētājs detalizēti neizklāstīja 2016. gadā paredzētās likumdošanas iniciatīvas, vien minēja, ka Eiropas Komisija piedāvās vērienīgu, mērķtiecīgu un intensīvu likumdošanas programmu.

Ž.K. Junkers runā centās vairot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja politisko nozīmi: "Vēlos būt politiskas Komisijas vadītājs. Ļoti politiskas Komisijas vadītājs."

Šobrīd galvenā prioritāte ir bēgļu krīzes risināšana. Jautājums ir par cilvēcību un cieņu pret cilvēku. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs atzina, ka ne visās dalībvalstīs praksē tiek nodrošināts patvēruma meklētāju uzņemšanas standarts. Komisija jau ierosinājusi pirmo pārkāpuma procedūru sēriju ar 32 procedūrām. Septembrī Komisija ierosinās vēl vienu sēriju.

Ž.K. Junkers norādīja, ka Eiropai acīmredzami par maz izdevies vienoties solidaritātē attiecībā uz bēgļiem. Dalībvalstis, kurās sākumā ierodas lielākā daļa bēgļu, nedrīkst pamest vienas ar šo problēmu. Vienlaikus jānošķir tie cilvēki, kuri savas valstis pamet sakarā ar citiem iemesliem un uz kuriem patvēruma tiesības neattiecas. Tāpēc Eiropas Komisija piedāvā kopīgu drošas izcelsmes valstu sarakstu, kurš dos iespēju pieteikumus izskatīt paātrinātā procedūrā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka ir jāmaina patvēruma pieteikumu apstrādes kārtība, jo īpaši Dublinas sistēma, kas prasa, lai patvēruma pieteikumus izskatītu sākotnējās ieceļošanas valsts. Jārada pastāvīgs pārcelšanas mehānisms. Dalībvalstīm kritiski jāpārskata savas atbalsta, integrācijas un iekļaušanas rīcībpolitikas. Patvēruma meklētājiem, kamēr tiek izskatīti viņu pieteikumi, jāļauj strādāt un pašiem pelnīt naudu. Vajadzīgs tūlītējs un vispusīgs ES atbalsts attīstībai un humanitārs atbalsts trešajām valstīm. Turklāt līdz gada beigām jāizveido Eiropas Robežu un krasta apsardze.

Grieķijas un eirozonas jautājumā Ž.K. Junkers norādīja, ka ES pamatlīgumi nosaka, ka dalība eirozonā ir neatsaucama. Kamēr dalībvalstis nav grozījušas ES pmatlīgumus, Komisijai ir skaidras pilnvaras un pienākums darīt visu iespējamo, lai saglabātu eirozonas integritāti.

Attiecībā uz ekonomiku Ž.K. Junkers norādīja, ka vajadzīga vienota sistēma, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju banku ietaupījumi vienmēr ir aizsargāti līdz 100 000 eiro apmērā vienai personai un kontam. Vajadzīga arī iedarbīgāka un demokrātiskāka ekonomikas un budžeta uzraudzības sistēma. Turklāt nodokļu politikai ir jākļūst taisnīgākai – komercsabiedrībai nodokļi ir jāmaksā valstī, kurā tā gūst peļņu.

Jāsaglabā visu četru vienotā tirgus brīvību neaizskaramība un vienlaikus jāatrod veids, kā padarīt iespējamu eirozonas papildu integrāciju.

Latvijai īpaši nozīmīga bija Ž.K. Junkera atziņa, ka nepieciešama vienotība jautājumā par austrumu dalībvalstu – it īpaši Baltijas valstu – drošību. Drošība un ES dalībvalstu robežas ir neaizskaramas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ž.K. Junkera runa bija politiska, kā jau viņš pats definējis savu vēlmi būt ļoti politiskam, tomēr tajā ir vairāki ar tiesībām un tiesību politiku saistīti jautājumi. Runa ļauj noprast Eiropas Komisijas tuvākā laika plānus un gaidāmās izmaiņas tiesiskajā regulējumā, par ko būtu jādiskutē arī Latvijas juristiem.