Definīcija

Akcionāru līgums ir civiltiesisks līgums ar saistību tiesību raksturu, kuram piemērojamas vispārējās civiltiesību normas par līguma noslēgšanu un tiesiskajām sekām, un par šā līguma priekšmetu var būt jebkas, kas saistīts ar kapitālsabiedrību un dalībnieka (akcionāra) statusu kapitālsabiedrībā.¹ Pastāv pat viedoklis, ka akcionāru līgums ir tāds vispārīgs saistību tiesību līgums, kur vismaz viena puse ir kapitālsabiedrība dalībnieks (akcionārs).² Jau no piedāvātajām definīcijām ir redzams, ka akcionāru līguma tvērums ir ļoti plašs, tāpēc praksē to izmanto visdažādāko jautājumu risināšanai saistībā ar kapitālsabiedrības darbību vai dalībnieka tiesību realizēšanu.

Akcionāru līgumi var būt ļoti apjomīgi vai arī saturēt tikai atsevišķus konkrētajām darījuma pusēm aktuālus aspektus, tostarp valdes un padomes locekļu atlases un ievēlēšanas kārtību, īpašas balsošanas privilēģijas, saskaņotas balsošanas pienākumu, tiesības uz informāciju, akciju atsavināšanas kārtību, pirmpirkuma tiesības, kapitālsabiedrības stratēģiskos virzienus, nākotnes investīciju veikšanu, strīdu risināšanas kārtību u.tml.³ Līdz ar to, lai dalībnieks (akcionārs) saprastu, vai konkrētajā gadījumā vispār ir nepieciešams slēgt akcionāru līgumu, pirmkārt, ir jāizprot šī tiesību instrumenta atšķirības no statūtiem.

Saturs un forma

Kapitālsabiedrības statūti arī ir līgums,⁴ kas noslēgts starp kapitālsabiedrības dalībniekiem un kapitālsabiedrību, kā arī starp pašiem kapitālsabiedrības dalībniekiem.⁵ Atbilstoši Komerclikuma 142. panta pirmajai daļai kapitālsabiedrības statūti ir viens no dibināšanas dokumentiem, proti, statūtu esamība ir obligāta, un neviena kapitālsabiedrība nevar tikt izveidota un pastāvēt bez statūtiem.