Pirms vairāk nekā desmit gadiem uz jauno Kriminālprocesa likumu tika liktas augstas likmes. Krimināltiesību speciālisti sagrupējās divās nometnēs: "progresīvi domājošie" un "vecās skolas" piekritēji. Dominēja pārmaiņu atbalstītāji, noraidot iebildumus, ka sasteigts jauns likums var sagraut kriminālprocesa pamatus.

Visaugstāko likmi jaunajam Kriminālprocesa likumam piešķīra toreizējā tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Atkārtoti nonākot tieslietu ministres amatā (2000–2002), viņa pieņēma lēmumu, ka jāizstrādā jauns Kriminālprocesa likums – mūsdienīgāks, ātrāks, ērtāks, lētāks procesa ziņā, nomainot smagnējo, lēno, dārgo un neērto spēkā esošo kodeksu.

Rezultātā pirms desmit gadiem, 2005. gada 1. oktobrī, stājās spēkā Kriminālprocesa likums, kas nomainīja no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Ilgajā jaunā likuma tapšanas gaitā tika izstrādāti pat divi Kriminālprocesa likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā.

Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, projektu vērtēja Zviedrijas, Kanādas, ASV, Francijas eksperti. Valdība darba grupas izstrādāto Kriminālprocesa likumprojektu akceptēja 2003. gada maijā, bet Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus.

Neraugoties uz ilgstošajām ekspertu diskusijām, kas notika vēl pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā, trešajam lasījumam bija iesniegts milzīgs skaits priekšlikumu. Lai izskatītu 1243 uz trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus, Saeimas atbildīgajai komisijai bija nepieciešams vesels gads.

Likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs pēc Kriminālprocesa likuma pieņemšanas Saeimā toreiz teica, ka efektīva likuma pieņemšana vien pati par sevi vēl nenozīmē, ka "vainīgie paši nāks pieteikties". Atskatoties uz Kriminālprocesa likuma pieņemšanas gaitu Saeimā, G. Kūtris atzina, ka daži vērtīgi jaunievedumi no projekta tikuši svītroti, jo krasai krimināltiesību modernizācijai Latvijā visi vēl nav gatavi un gadiem ilgo pieradumu ir grūti pārvarēt. Tādējādi darba grupas locekļu sākotnēji ļoti augstais uzstādījums – ieviest Latvijā pēc iespējas modernāku kriminālprocesu – pieņemtajā likuma redakcijā netika līdz galam realizēts.

Kriminālprocesa likuma 1. pantā norādīts likuma mērķis: noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Tas nozīmē, ka, ieviešot vairākus principiāli jaunus kriminālprocesa risinājumus un atsakoties no novecojušām un dažkārt formālām procedūrām, tiek izvirzīts mērķis būtiski paātrināt kriminālprocesa norisi, novērst pieaugošo neizlemto lietu uzkrājumu izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā, saīsināt ilgstošos tiesvedības procesus.

Tagad, pēc desmit gadiem, skaidri redzams, ka kriminālprocesa pamati Latvijā nav saplaisājuši. Nav šaubu, ka lēmums nomainīt kodeksu pret mūsdienīgāku likumu bija pareizs. "Jurista Vārda" šīsdienas numura tēmas uzdevums ir – sniegt vērtējumu, vai Kriminālprocesa likums ir attaisnojis lolotās cerības.