13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)
Skaidrojumi. Viedokļi
Iestādes solījums
5
Mg.iur.
Katrīna Salmgrieze
ZAB “Ecovis Convents” juriste 

Lai arī iestādes solījums (apsolījums) nevienā normatīvā aktā Latvijā nav tieši minēts un regulēts, tiesu spriedumos gan pats termins, gan jēdziens parādās salīdzinoši bieži, kas nenoliedzami atspoguļo tā aktualitāti praksē. Turklāt iestādes solījums cieši ir saistīts ar vienu no administratīvā procesa fundamentiem – tiesiskās paļāvības principu,1 kas vēl jo svarīgāku dara šī tiesību institūta pareizu izpratni un piemērošanu. Tomēr, kā rāda tiesu spriedumi, gan lietas dalībniekiem, gan pašām tiesām nereti trūkts pilnīgas izpratnes par iestādes solījuma jēdzienu. Tiesas savu argumentāciju minētajā jautājumā pamatā balsta 2005. gada 11. oktobrī "Jurista Vārdā" publicētajā A. Laviņa un I. Kramiņas rakstā, kas būtībā tikai vispārīgi ieskicē galvenos problēmjautājumus, kas jau tad bija guvuši atspoguļojumu tiesu praksē. Pēc minētā raksta Latvijas tiesību doktrīnā dziļāk un plašāk iestādes solījuma jēdziens tā arī nav skatīts, savukārt rajona un apgabaltiesas lielākoties nav bijušas tik drosmīgas, lai jau pieejamās atziņas šajā jomā papildinātu ar jaunām.

Iestādes solījuma jēdziens

Iestādes solījums Latvijas normatīvajos aktos tieši nav regulēts, taču tas netieši izriet no Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 10. panta, kas regulē tiesiskās paļāvības principu, nosakot, ka "privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa". Tiesu praksē minētā tiesību norma tiek piemērota tādējādi, ka vispirms tiek prasīts konstatēt kaut ko, kas tiek raksturots kā "skaidrs iestādes izteikums", uz ko persona varēja paļauties.2 Līdz ar to tiesiskās paļāvības princips attiecas ne tikai uz jau izdotu administratīvo aktu, bet arī uz solījumiem un norādēm (uzziņu).3

Tiesību literatūrā administratīvi tiesisks solījums tiek skaidrots kā valsts pārvaldes iestādes izteikums veikt vai atturēties no kādas pārvaldes darbības. Šādam iestādes izteikumam nav privātpersonai saistoša rakstura, bet tas var būt saistošs iestādei. Turklāt tam trūkst ietekmes uz lietas faktiskajiem apstākļiem.4 Tāpat jānorāda, ka persona var atsaukties tikai uz tādu solījumu, kas tieši attiecas uz tās subjektīvajām tiesībām.

Latvijā atšķirībā, piemēram, no Vācijas jēdzieni "iestādes solījums" un "iestādes apsolījums" saturiski netiek nošķirti, lietojot tos kā sinonīmus. Turklāt, ņemot vērā iestādes solījuma galveno pazīmi (solīt veikt vai atturēties no kādas pārvaldes darbības), minētie jēdzieni praksē nereti tiek attiecināti arī uz situācijām, kad šāda satura izteikums izriet no administratīvā akta5 vai iestādes prakses.6 Tomēr aplūkotā tiesību institūta jēga ir tieši tajā, ka caur to tiek aizsargāta tādas personas tiesiskā paļāvība, kas radusies tādas iestādes rīcības rezultātā, ko tieši neregulē likums. Līdz ar to šī darba autore ierosina vai nu ievērot stingru nošķīrumu starp tādām iestādes darbības formām kā administratīva akta izdošana, faktiskā rīcība, uzziņa, iestādes prakse un iestādes solījums/apsolījums, vai arī izdalīt iestādes solījumu plašākā nozīmē, tajā ietverot jebkādu iestādes darbību, tajā skaitā arī administratīvo aktu un iestādes praksi, caur kuru tiek solīts veikt kādu pārvaldes darbību vai atturēties no tās, (iestādes solījums) un iestādes solījumu šaurākā nozīmē, kas attiektos vien uz tādu iestādes rīcības veidu, ko šobrīd likums tieši neregulē (iestādes apsolījums).7

Attiecībā uz iestādes solījuma formu Latvijā netiek izvirzītas konkrētas prasības. Tas var tikt izteikts gan rakstveidā, gan mutvārdos, gan ar konkludentām darbībām.8 Šādu iestādes solījuma formas izpratni uzskatāmi atspoguļo arī Latvijas tiesu prakse, kur solījuma forma netiek atsevišķi analizēta. Līdzīgi iestādes solījuma formas jautājumu risina arī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST), atzīstot, ka iestādes pārstāvības formai, dodot solījumu, nav nozīmes.9 Arī Vācijā iestādes solījuma došanas forma vispārīgi nav noteikta. Taču rakstveida forma kā spēkā esības priekšnoteikums tiek izvirzīta tādiem solījumiem, kuru priekšmets ir noteikta administratīva akta izdošana vai neizdošana (apsolījumi).10

Tiesības iestādei atkāpties no personai labvēlīga tiesiska solījuma atzīstamas tikai izņēmuma gadījumos.

Interesants ir jautājums par to, vai iestāde solījumu var izteikt arī caur bezdarbību. Ņemot vērā Vācija administratīvajās tiesībās pausto atziņu, ka administratīvi tiesiskās gribas izteikumiem bez administratīvā akta rakstura atbilstoši piemērojami noteikumi par privāttiesisko gribas izteikumu,11 atbildi varētu meklēt Latvijas Civillikumā. Savukārt Civillikuma 1430. pants nosaka, ka klusēšana kā pilnīga bezdarbība juridiski nav nozīmīga, izņemot īpaši likumā paredzētos gadījumos.12 Likumā tieši paredzētus izņēmuma gadījumus attiecībā uz iestādes solījumu būtu lieki meklēt, taču ir pamats pieņemt, ka praksē šādi izņēmuma gadījumi varētu parādīties, īpaši ņemot vērā, ka attiecībā uz iestādi un tās darbību ir izvirzāmas stingrākas prasības nekā uz privātpersonu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesību teorija
15. Oktobris 2015 / 00:47
0
ATBILDĒT
"Ņemot vērā, ka solījuma došana un tā izpildīšana veido divas nošķiramas valsts pārvaldes iestādes darbības formas, solījuma tiesiskums ir nosakāms pēc tā normatīvā regulējuma, kāds pastāv tā došanas brīdī."

Vai tiešām šā iemesla dēļ mainīsies tiesību normas intertemporālās piemērojamības principi? Publiskajās tiesībām tiesību normām ir tūlītējs spēks.

No rakstā izvirzītās tēzes izriet secinājums: ja, piemēram, personai ir apsolīts izsniegt licenci uz 99 gadiem (paredz NA), bet pēc divām dienām stājas spēkā NA, kas paredz, ka licences turpmāk izsniegs tikai uz 1 gadu (paredz NA), personai ir izsniedzama licence uz 99 gadiem. Vai tiešām likumdevējam ir nepieciešams izmantot atpakaļvērstu spēku? Nepiekrītu.
Jurčiks > Tiesību teorija
15. Oktobris 2015 / 07:59
0
ATBILDĒT
Tad jau jāpapildina APK ar jaunu normu:

...pants. Iestādes solījums
(1) Solīts makā nekrīt.
(2) Ja privātpersona uzskata, ka ar iestādes solījuma nepildīšanu aizskartas tās tiesības, piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi.
Proficius Aliri
14. Oktobris 2015 / 23:56
1
ATBILDĒT
Patiešām ļoti labs, analītisks un izzinošs raksts; nerodas šaubas par atbilstību pirmās vietas līmenim.
Rakstā skaidri iezīmējas virziens, kādā diemžēl ir attīstījusies iestāžu un tiesu prakse administratīvajā procesā. Svaru kauss – aizstāvēt privātpersonu pret valsts patvaļu – vairāk vai mazāk nosveras par labu otram kausam – valsts (iestāžu, tiesu, citu institūciju) aizsardzībai. Minētie skarbie kritēriji, lai personas paļāvība būtu aizsargāta (“saturiski skaidrs” solījums, izteikusi kompetentā iestāde, personas subjektīvā attieksme un iespējamā prettiesiskuma apzināšanās), liek personai mesties gandrīz vai donkihotiskā cīņā ar valsti. Tikmēr iestāžu solījumi kļūst arvien mīklaināki un izvairīgāki, kas dažkārt liktu skaudībā nobālēt pat Delfu orākula pītijai. Jo neskaidrāku atbildi iestāde sniegs, jo mazākas iespējas privātpersonai.
Manuprāt, šajā gadījumā lielāka uzmanība būtu pievēršama tieši iestādes rīcībai; attiecībā uz privātpersonas rīcību kā kritēriju nosakot “vidusmēra saprātīga persona”. Piemēram, būtu jāizvērtē, vai iestāde ir pienācīgi sapratusi personas lūgumu (situāciju u.tml.); kā iestādes solījumu uztvertu jebkura vidusmēra saprātīga persona; vai iestāde ir norādījusi izņēmumus, kas skaidri noteikti likumā vai attīstīti iestāžu praksē un varētu būt piemērojami attiecīgās privātpersonas situācijā; iestādes rīcība, lai īstenotu solījumu (laiks, darbība vai bezdarbība u.tml.). Jāņem vērā, ka iestāde ir profesionāls tiesību normu piemērotājs, dažkārt arī to faktiskais autors, tāpēc kritiski vērtējams kritērijs – adresāts varēja vai viņam vajadzēja apzināties solījuma prettiesiskumu.
Rakstā diemžēl nav aplūkots jautājums par personas iespējām iegūt iestādes solījuma rezultātā radītā kaitējuma kompensāciju (piem., APL 85., 86.p. atsevišķos gadījumos tas ir paredzēts). Tieši šis aspekts privātpersonai varētu būt vissvarīgākais.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties