13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)
Skaidrojumi. Viedokļi
Iestādes solījums
5
Mg.iur.
Katrīna Salmgrieze
ZAB “Ecovis Convents” juriste 

Lai arī iestādes solījums (apsolījums) nevienā normatīvā aktā Latvijā nav tieši minēts un regulēts, tiesu spriedumos gan pats termins, gan jēdziens parādās salīdzinoši bieži, kas nenoliedzami atspoguļo tā aktualitāti praksē. Turklāt iestādes solījums cieši ir saistīts ar vienu no administratīvā procesa fundamentiem – tiesiskās paļāvības principu,1 kas vēl jo svarīgāku dara šī tiesību institūta pareizu izpratni un piemērošanu. Tomēr, kā rāda tiesu spriedumi, gan lietas dalībniekiem, gan pašām tiesām nereti trūkts pilnīgas izpratnes par iestādes solījuma jēdzienu. Tiesas savu argumentāciju minētajā jautājumā pamatā balsta 2005. gada 11. oktobrī "Jurista Vārdā" publicētajā A. Laviņa un I. Kramiņas rakstā, kas būtībā tikai vispārīgi ieskicē galvenos problēmjautājumus, kas jau tad bija guvuši atspoguļojumu tiesu praksē. Pēc minētā raksta Latvijas tiesību doktrīnā dziļāk un plašāk iestādes solījuma jēdziens tā arī nav skatīts, savukārt rajona un apgabaltiesas lielākoties nav bijušas tik drosmīgas, lai jau pieejamās atziņas šajā jomā papildinātu ar jaunām.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesību teorija
15. Oktobris 2015 / 00:47
0
ATBILDĒT
"Ņemot vērā, ka solījuma došana un tā izpildīšana veido divas nošķiramas valsts pārvaldes iestādes darbības formas, solījuma tiesiskums ir nosakāms pēc tā normatīvā regulējuma, kāds pastāv tā došanas brīdī."

Vai tiešām šā iemesla dēļ mainīsies tiesību normas intertemporālās piemērojamības principi? Publiskajās tiesībām tiesību normām ir tūlītējs spēks.

No rakstā izvirzītās tēzes izriet secinājums: ja, piemēram, personai ir apsolīts izsniegt licenci uz 99 gadiem (paredz NA), bet pēc divām dienām stājas spēkā NA, kas paredz, ka licences turpmāk izsniegs tikai uz 1 gadu (paredz NA), personai ir izsniedzama licence uz 99 gadiem. Vai tiešām likumdevējam ir nepieciešams izmantot atpakaļvērstu spēku? Nepiekrītu.
Jurčiks > Tiesību teorija
15. Oktobris 2015 / 07:59
0
ATBILDĒT
Tad jau jāpapildina APK ar jaunu normu:

...pants. Iestādes solījums
(1) Solīts makā nekrīt.
(2) Ja privātpersona uzskata, ka ar iestādes solījuma nepildīšanu aizskartas tās tiesības, piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi.
Proficius Aliri
14. Oktobris 2015 / 23:56
1
ATBILDĒT
Patiešām ļoti labs, analītisks un izzinošs raksts; nerodas šaubas par atbilstību pirmās vietas līmenim.
Rakstā skaidri iezīmējas virziens, kādā diemžēl ir attīstījusies iestāžu un tiesu prakse administratīvajā procesā. Svaru kauss – aizstāvēt privātpersonu pret valsts patvaļu – vairāk vai mazāk nosveras par labu otram kausam – valsts (iestāžu, tiesu, citu institūciju) aizsardzībai. Minētie skarbie kritēriji, lai personas paļāvība būtu aizsargāta (“saturiski skaidrs” solījums, izteikusi kompetentā iestāde, personas subjektīvā attieksme un iespējamā prettiesiskuma apzināšanās), liek personai mesties gandrīz vai donkihotiskā cīņā ar valsti. Tikmēr iestāžu solījumi kļūst arvien mīklaināki un izvairīgāki, kas dažkārt liktu skaudībā nobālēt pat Delfu orākula pītijai. Jo neskaidrāku atbildi iestāde sniegs, jo mazākas iespējas privātpersonai.
Manuprāt, šajā gadījumā lielāka uzmanība būtu pievēršama tieši iestādes rīcībai; attiecībā uz privātpersonas rīcību kā kritēriju nosakot “vidusmēra saprātīga persona”. Piemēram, būtu jāizvērtē, vai iestāde ir pienācīgi sapratusi personas lūgumu (situāciju u.tml.); kā iestādes solījumu uztvertu jebkura vidusmēra saprātīga persona; vai iestāde ir norādījusi izņēmumus, kas skaidri noteikti likumā vai attīstīti iestāžu praksē un varētu būt piemērojami attiecīgās privātpersonas situācijā; iestādes rīcība, lai īstenotu solījumu (laiks, darbība vai bezdarbība u.tml.). Jāņem vērā, ka iestāde ir profesionāls tiesību normu piemērotājs, dažkārt arī to faktiskais autors, tāpēc kritiski vērtējams kritērijs – adresāts varēja vai viņam vajadzēja apzināties solījuma prettiesiskumu.
Rakstā diemžēl nav aplūkots jautājums par personas iespējām iegūt iestādes solījuma rezultātā radītā kaitējuma kompensāciju (piem., APL 85., 86.p. atsevišķos gadījumos tas ir paredzēts). Tieši šis aspekts privātpersonai varētu būt vissvarīgākais.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 40 (892)
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties