2014. gada 3. aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), ar kuriem tas tika papildināts ar jaunu 168.1 pantu, kas paredz atbildību par nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.1 Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas datiem pagājušajā gadā saskaņā ar šo pantu tika notiesāti 17 cilvēki, savukārt 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos tiesas sodīja vēl 32 personas.2 Jaunās tiesību normas aktīva piemērošana nepārprotami norāda, ka likuma grozījumiem ir bijusi praktiska nozīme un konstruētais noziedzīga nodarījuma sastāvs raksturo mūsu sabiedrībā gana izplatītus nodarījumus, nevis tikai hipotētiski iespējamu apdraudējumu.
Krimināllikuma papildināšana ar jaunu 168.1 pantu notika saistībā ar grozījumiem Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), kas tika pieņemti 2014. gada 13. februārī un ar kuriem tas tika papildināts ar jaunu 30.5 nodaļu (Pagaidu aizsardzība pret vardarbību).3 2014. gada 31. martā grozījumi CPL stājās spēkā, ieviešot tiesiskus instrumentus personu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību, ko lieto kāds no prasītāja tuviniekiem – laulātais vai bijušais laulātais; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības; pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.
Likumā paredzētie pagaidu aizsardzības līdzekļi pret vardarbību var tikt piemēroti, ja ir konstatēts, ka pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai pret viņu ir vērsta vardarbīga kontrole, kas saprotama kā darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.
CPL 30.5 nodaļā uzskaitītajiem aizsardzības līdzekļiem pret vardarbību ir pagaidu raksturs – tos var piemērot gadījumos, kad tiesai ir iesniegta prasība un ir nepieciešamība līdz tās izskatīšanai pasargāt prasītāju no vardarbības, ko rada prasītāja tuvinieks. Prasību veidi, kas dod pamatu piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ir uzskaitīti CPL 250.43 pantā, un proti, tās ir:
prasības par laulības neesamību vai šķiršanu;
prasības personisku aizskārumu dēļ;
prasības par uzturēšanas līdzekļu piedziņu;
prasības par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā;
prasības par mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā;
prasības lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
Saskaņā ar CPL 250.55 un 250.56 pantu pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir iespējams noteikt arī, pirms persona iesniegusi kādu no minētajām prasībām, tomēr šajā gadījumā tiesa nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai, kas nevar būt ilgāks par vienu gadu. Iespēja piemērot pagaidu aizsardzību pirms prasības iesniegšanas tiesā nemaina aplūkojamā civilprocesuālā tiesību institūta pamatmērķi – operatīvi nodrošināt personas interešu aizsardzību un nepieļaut vardarbības turpināšanu vai atkārtošanos līdz brīdim, kad civiltiesiskais strīds ir izskatīts pēc būtības un ar tiesas nolēmumu ir noregulētas personu tiesiskās attiecības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.