Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmē ietverto vispārējo principu konkretizē Civilprocesa likuma 1. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka personai, kas vērsusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valsts pienākums ir izveidot tādu tiesību sistēmu, lai personas varētu efektīvi aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses.1
Ko darīt situācijā, ja klients vēlas vērsties tiesā ar prasību par kopīpašuma izbeigšanu vai arī prasību par tā saukto zemes piespiedu nomas līguma noslēgšanu un nomas maksas piedziņu par īpašuma lietošanu, bet viens no kopīpašniekiem vai trešā persona, bez kuras lietu nevar skatīt, ir miris?
Atbilstoši Civillikuma 1068. pantam un Satversmes tiesas sniegtajai panta interpretācijai, šādās prasībās attiecīgi kā atbildētāji vai trešās personas ir jāpieaicina visi īpašuma kopīpašnieki.2 Apskatītajos piemēros prasītājs lietas ierosināšanas stadijā kā lietas dalībnieku tika norādījis mantojuma masu, bet tiesnese atstājusi prasību bez virzības, uzdodot prasītājam norādīt mantojuma masas pārstāvi. Tā kā mantojuma masai aizgādnība nav nodibināta, lietas pieņemšana tiek atteikta (trūkumi nav novēršami, jo tiesnese no prasītāja prasījusi kaut ko likumā neparedzētu un tobrīd gandrīz neiespējamu).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.