Tiesneša amats, bez šaubām, ir svarīgākais no visām juridiskajām profesijām. Ne vien tādēļ, ka jebkurš tiesnesis ir tiesiskas valsts "atslēgas figūra" un ar savu darbu ikdienā atjauno taisnīgumu, bet arī tās īpašās atbildības dēļ, kas gulstas uz šo amatu: tiesneša rokās ir izlemt cilvēku likteņus, un tiesneša kļūdas tos var neatgriezeniski salauzt.

Šādas emocionālas kategorijas reti tiek attiecinātas uz konstitucionālajām tiesām, jo tās šķietami atrodas "augstākos horizontos", kur, nodarbodamās ar tiesību normu konstitucionalitātes pārbaudi, stāv tālu no konkrētām, cilvēciskām attiecībām un kaislībām.

Šai sakarā interesanta ir Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja prof. Dr.iur. Daiņus Žalima (Dainius Žalimas) nesenā intervija Ukrainas ziņu aģentūrai UNIAN, kurā viņš asi vērtē Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas vienas nakts laikā pieņemto nolēmumu, ar kuru tā 2014. gadā sniedza savu akceptu okupētās Krimas "uzņemšanai" Krievijas Federācijā.

D. Žalims norāda, ka Krievijas tiesneši kļūdaini vērtējuši Krimas Autonomās Republikas (kas nav patstāvīgs starptautisko tiesību subjekts) un Krievijas Federācijas noslēgto "līgumu" kā starptautisku, turklāt Krievijas veikto starptautisko tiesību pārkāpumu – agresiju pret Ukrainu – savā lēmumā nav analizējuši vispār. Viņa ieskatā, Krievijas Konstitucionālā tiesa tādējādi ir pildījusi politiskās varas gribu un darbojusies kā "politiska marionete" un "instruments", nevis neatkarīga tiesa. Šis tiesas lēmums bija viens no nepieciešamajiem procedurālajiem posmiem, lai Krievijas Dome formāli lemtu par Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai. Tādējādi "pirmo reizi vēsturē tiesa, 19 cilvēki, piedalās starptautiskā noziegumā". Un, ņemot vērā, ka Krimas okupācija un aneksija ir bijis tikai sākumpunkts tālākajai Krievijas agresijai Ukrainas teritorijā, Krievijas Konstitucionālā tiesa līdz ar to ir atbildīga arī par šiem notikumiem un upuriem, – intervijā secina D. Žalims, kurš kā zinātnieks, starp citu, ir specializējies tieši starptautiskajās tiesībās.

Lietuvas Konstitucionālā tiesa ir pievienojusies Ukrainas Konstitucionālās tiesas iniciatīvai izteikt nosodījumu Krievijas Konstitucionālās tiesas rīcībai Eiropas konstitucionālo tiesu konferencē (Conférence des Cours Constitutionnelles Européennes – 1972. gadā dibināta konstitucionālo tiesu sadarbības organizācija), kuras dalībniece Krievija ir kopš 1996. gada, Lietuva – kopš 1997. gada, bet Ukraina (un arī Latvija) – kopš 2000. gada. Ukrainas iesniegumam savu atbalstu papildus Lietuvai līdz šim paudušas arī Polijas, Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Kipras konstitucionālās tiesas. Ukrainas Konstitucionālā tiesa cer attiecīgu deklarāciju pieņemt Eiropas konstitucionālo tiesu kongresā 2017. gadā. Deklarācijas pamats varētu būt organizācijas statūtu trešajā pantā minēto mērķu pārkāpums ("konstitucionālo tiesu neatkarība kā esenciāla demokrātijas un tiesiskas valsts aizsardzības un attīstības sastāvdaļa").

Spriest par to, vai izdosies savākt nepieciešamo atbalstu nosodošai deklarācijai vai varbūt pat izslēgt Krievijas Konstitucionālo tiesu no Eiropas konstitucionālo tiesu konferences, kurā kā pilntiesīgas locekles šobrīd darbojas 40 valstis, ir pāragri. Tomēr šie procesi rosina domāt par ārkārtīgi augsto atbildību, kas ne vien indivīdu, bet veselu valstu likteņos gulst uz konstitucionālo tiesnešu pleciem.