17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)
Juristu likteņi
Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”
1
Mg.iur.
Dita Amoliņa
LU juridiskās fakultātes doktorante 
Rainis
Fotomateriāli – no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumiem

Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem.

Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu.

Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību.

Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu.

TOP Rainis

Lai saprastu Raiņa domas un darbus, jāizzina viņa personības veidošanās process – biogrāfija.9 Fakti par Raiņa darba un dzīves gaitām ļauj nojaust kontekstu domātajām domām. Šajā rakstā ieskicēti vien daži fakti no dzejnieka biogrāfijas, kuriem, iespējams, varētu būt nozīme, analizējot Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību. Pēc manām domām, nozīmīgi ir tie fakti, kas attiecas uz latgaļu un latviešu valodu, izglītības iegūšanu un politisko darbību.

Pirmais Raiņa biogrāfs ir Antons Birkerts. Viņš par Raiņa dzīvi un darbiem raksta dzejnieka dzīves laikā. Daudzi pētījumi par dzejnieka dzīves gaitām iznāca arī pēc viņa nāves, piemēram, 1932. gadā Aspazija ieskicē Raiņa biogrāfiju10 atmiņās par dzīvi Šveicē, kuras Rainis jau bija inkorporējis apcerējumā par "tālumnieka" gaitām trimdniecībā,11 savukārt Kārlis Dziļleja pēta savu un Raiņa ģenealoģiju,12 skaidrojot radu rakstus.

Rainis nāk no Pliekšānu dzimtas, kura kopš laikiem bija atrauta no dzimtās zemes.13 Par savu dzimto zemi Rainis sauc Latgali.14 Arī R. Dobrovenskis ieskicē to, ka Raiņa dzimta varētu būt izcēlusies no Novgorodas.15

Minētie fakti ir būtiski, jo tieši Latgalē zemnieks Rainis top par dzejnieku Raini. Proti, no A. Birkerta sarunas atstāsta ar Raini par pseidonīma rašanos izriet, ka Rainis to kādā Latgales pagastā izlasījis uz ceļa stabiņa, ar kādiem apzīmē zemnieku taisāmos lielceļa gabalus. A. Birkerts uzsvēra, ka Rainis ļoti mīlējis Latgali un viņas vienkāršos cilvēkus un Rainim esot bijusi liela interese un labpatika pret senlatviskiem vārdiem un nosauktiem.16 Pats Rainis savu mīlestību apliecina Satversmes sapulcē: "[..] no saviem tuviniekiem, kuri man mīļi ne vien kā tautas brāļi, bet kā manas dzimtas zemes ļaudis. Es runāju par latgaliešiem."17 Rainis ir viens no tiem, kas latgaļu valodai piešķir īpašu nozīmi. Piemēram, latgaliešu valoda brīvi plūda arī "Mājas Viesa Mēnešraksta" slejās laikā, kad pastāvēja krievu ieviestais drukas aizliegums. 1925. gadā viņš latgaliski uzraksta dzejoli "Manu jaunu dīnu zeme". Rainis latgaļu valodu esot izmantojis, tulkojot ārzemju literatūru.18 Latgaļu valodas lietošanas jautājums ir aktuāls arī mūsdienas.

Pamatizglītību Rainis ieguva vācu valodā – viņš mācījās Grīvas vācu skolā un Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāzijas klasikas nodaļā. Tas ir paradoksāli, ka, nemācījies nevienā latviešu skolā, Rainis kļuva par ģeniālu latviešu dzejnieku, lielā mērā par latviešu valodas reformatoru un bagātinātāju.19 Tieši šis aspekts tiešām ir fenomenāls, jo Raiņa rakstītā vārda mantojums latviešu valodā ir iespaidīgs. R. Dobrovenskis norāda, ka "latviešu valoda arvien biežāk parādās ģimnāzijas vēstulēs, kamēr pilnīgi izspiež vācu frāzes. Vācu valoda, protams, paliek mācību un ikdienējās sazināšanās līdzeklis, bet mājai, radniecībai un draudzībai, neatļautiem sapņiem un ilgām tagad viņam nepieciešama latviešu valoda".20 Interesanti, ka Rainis latviešu valodas sakarā aizdomājies par to, ka viņa paša darbiem ceļš uz pasaules literatūru palikts slēgts un dienas hronikā 1908. gada marta vidū atzīmējis: "Viss mans par daudz latvisks, nav tulkojams."21 1907. gada novembra nogalē Rainis raksta, ka "dzejnieku valoda ir dvēsele, to nevar tulkot, pārcelt citā valodā, domas var, bet jūtas nevar. Dzejn[iekam] jāpaliek pie savas valodas".22

Iespējams, ka grūti būtu diskutēt par Raiņa ietekmi uz konstitucionālismu, ja viņš nebūtu ieguvis izglītību tieslietās.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Armands
20. Novembris 2015 / 19:47
0
ATBILDĒT
Visu cieņu autorei par lielisko rakstu un tā tapšanā ieguldīto darbu!
Acti labores iucundi!
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties