Lai paskaidrotu, kādēļ un kādos gadījumos pašvaldība ir uzskatāma par valsts atbalsta saņēmēju, kam būtu piemērojams atbilstīgs valsts atbalsta regulējums, sākotnēji īsumā jāatgādina, kas ir valsts atbalsts.

Tātad valsts atbalsta pamats ir Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LESD) 107. panta 1. punkts. Tas nosaka: "Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts atbalsta līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm."¹

Savukārt nacionālā līmenī valsts atbalsta pamatjautājumus regulē Komercdarbības atbalsta kontroles likums² (turpmāk – KAKL). Tā 5. pantā ir ietverti četri kritēriji, kas izriet no citētā LESD 107. panta 1. punkta un kuriem kumulatīvi izpildoties ir konstatējams valsts atbalsts. Proti, (1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskiem līdzekļiem; (2) komercsabiedrība veic saimniecisko darbību, t.i., ir ekonomisko aktivitāšu veicēja, un attiecībā uz saimniecisko darbību iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts; (3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai; (4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.